Kontakti


SIA "L'ITALII"
Lāčplēša iela 36-4a, Rīga
Reģ. Nr. 40103640168
tel. 29858202
info@litalii.lv
Seko mums arī twitter un  facebook.

Inga Kalniņa


Ja visi ceļi ved uz Romu, tad manējais ir atvedis uz L'ITALII. Varbūt Tu nekad vēl neesi bijis/-usi Itālijā vai arī vēl tikai plāno turp doties, tad es vēlos Tevi jau tagad iedrošināt caur lietām/vietām/cilvēkiem sākt to iepazīt sev apkārt. Un sveicinu jau tagad Tevi mūsu klubā! Lai tad, kad būsi jau atgriezies/-usies ar savām sajūtām no Itālijas, Tu varētu padalīties savā pieredzē arī ar mums.

E-pasts: inga.kalnina@litalii.lv

Ieva Smiļģe (bloga redaktore)

Ja reiz saskarsies ar itāļu kultūru, atpakaļceļa vairs nav! Tieši tā notika ar mani! Pirms dažiem gadiem sāku mācīties itāļu valodu un tajā mirklī manām acīm pavērās pavisam jauna pasaule - Itālijas vēsture, daba, tradīcijas, māksla, arhitektūra, kino, literatūra, virtuve un cilvēki! Brīnišķīga pasaule!
Tagad, kad esmu izlēmusi savu nākotni veidot Itālijā, labprāt dalīšos ar saviem iespaidiem, izjūtām un atklājumiem, lai palīdzētu arī Tev šo pasauli atklāt! Ja Tev rodas jautājumi par un ap dzīvi Itālijā, ar prieku palīdzēšu rast uz tiem atbildi!

E-pasts: ieva.smilge@gmail.com 



MŪSU PASNIEDZĒJI


Valentina Coppola


Mana mīlestība pret valodām dzima, kad es mācījos valodu licejā Itālijā, Ankonā, kur esmu dzimusi un dzīvoju ar savu ģimeni. Šajā laikā es atklāju pasauli ar neskaitāmām durvīm. Pateicoties valodām, atklāju ceļošanas nozīmi, satikšanās bagātību un likteņa burvību!

Pēc bakalaura grāda iegūšanas lingvistiskās mediācijas jomā Mačeratas universitātē es daudz ceļoju un ieguvu daudzveidīgu darba pieredzi, bet tikai tad, kad ierados Rīgā, nokļuvu uz pareizā - itāļu valodas mācīšanas - ceļa!

La mia passione per le lingue nasce al liceo linguistico di Ancona dove sono nata e dove ho vissuto con la mia famiglia. Ho scoperto un mondo con tante porte. Ho scoperto l'importanza dei viaggi, la ricchezza degli incontri e la magia del destino, grazie alle lingue.

Dopo la laurea in Discipline della Mediazione Linguistica all' Università di Macerata ho viaggiato molto ed ho avuto diverse esperienze lavorative, ma è stato a Riga che ho trovato la mia strada nel campo dell`insegnamento 

Nicola Corcelli


Es esmu dzimis Fodžā, Dienviditālijā, un tieši tur sākās mana pieredze kā "skolotājam" - mācoties vidusskolas pēdējā klasē, devos uz pēcpusdienas nodarbībām bērniem un palīdzēju atkārtot mācību vielu. Šī pieredze izkliedēja visas manas šaubas - pēc vidusskolas beigām pārvācos uz Kieti pilsētu, lai mācītos komunikācijas un valodas attīstības psiholoģiju. 2008.gadā, pēc universitātes pabeigšanas, pārliecībā, ka savu nākotni pavadīšu skolā, es pārvācos uz Turīnu, Ziemeļitālijā, kur darbojos projektā, kas veltīts multikulturālām klasēm Turīnas provinces vidusskolās un tehniskā novirziena skolās. 2012.gadā noslēdzās mana darbība Turīnā, taču "kad vienas durvis aizveras, otras atveras", un durvis, kas atvērās man, bija Rīga. Sekojot (nedaudz) savam piedzīvojumu garam un (ļoti) savai sirdij, es izlēmu pārcelties uz Latvijas galvaspilsētu, lai iegūtu jaunu, eiropeiskāku pieredzi, kas šobrīd jau ir kļuvusi par manu dzīves stilu.

Man ļoti patīk mācīt un, man šķiet, ka tas ir viss, ko dzīvē esmu spējīgs darīt, man patīk kontaktēties ar studentiem, palīdzēt uzlabot viņu valodas zināšanas, man patīk pēc katras lekcijas dzirdēt, ka ir iegūtas jaunas zināšanas un man patīk pašam iemācīties kaut ko jaunu no maniem studentiem. Es labprāt izmantoju alternatīvas mācību metodes, taču es arī dievinu mācību grāmatas, kas, manuprāt, ir mācību procesā nepieciešams instruments. Tomēr vairāk par visu man patīk pļāpāt itāļu valodā, jo "pļāpāšana" ir labākais veids, kā iemācīties jaunu valodu!


Sono nato a Foggia nel sud Italia ed è lì che si è consumata la mia prima esperienza come“insegnante”, ero all’ultimo anno del liceo quando andavo in un centro per il doposcuola dei bambini e davo ripetizioni, quell’esperienza ha fugato ogni mio dubbio, infatti finita la scuola mi trasferisco a Chieti dove studio psicologia della comunicazione e psicologia dello sviluppo del linguaggio, nel 2008 dopo la laurea, sicuro che il mio futuro sarebbe stato speso nella scuola, mi trasferisco nel nord a Torino dove seguo un progetto dedicato alle classi multiculturali degli istituti tecnici e licei della provincia di Torino; nel 2012 si chiude la mia esperienza torinese, ma “per una porta che si chiude c’è un portone che si apre” ed il portone per me si chiamava Riga, infatti seguendo (un po’) il mio spirito di avventura e (tanto) il cuore decido di trasferirmi nella capitale Lettone per fare una nuova esperienza più “europea” esperienza che oggi è diventata il mio stile di vita.

Mi piace insegnare molto e mi sembra che nella vita sono capace solo di fare questo; del mio lavoro mi piace il contatto con gli studenti, passarci piano piano nuove abilità linguistiche, mi piace ascoltare, lezione dopo lezione, le nuove competenze acquisite, mi piace imparare cose nuove dai miei studenti, mi piacciono i metodi alternativi di insegnamento ma adoro anche il libro di testo che è uno strumento importante all’interno del processo di apprendimento e sopratutto mi piace chiacchierare in italiano, perché “il chiacchierare” è il modo migliore per imparare una lingua.


Adelaide Mancini

Pēdējo 15 gadu laikā es esmu sadarbojusies ar dažādām organizācijām, galvenokārt kā brīvprātīgā, lai mācītu gan itāļu, gan angļu valodu, taču mana pirmā saskarsme ar valodām bija tad, kad sāku tās mācīties! Kā jau visi, valodu apguvi sāku skolā, taču man vienmēr bija sajūta, ka apgūtās prasmes nevar palikt klases sienās, gaidot nākamo mācību stundu! 17 gadu vecumā mana vēlēšanās izzināt pasauli aizveda mani uz ASV, kur es mācījos vienu gadu. Kopš tā brīža ceļot un dzīvot jaunās vietās man kļuva par nepieciešamību, jebkāds iegansts bija labs, lai lēktu autobusā, vilcienā, lidmašīnā, lai dotos pretī jauniem piedzīvojumiem. Lai realizētu savu vēlmi labāk izprast dažādās ap mums esošās realitātes, es pabeidzu studijas starptautiskajās un diplomātiskajās zinātnēs Boloņas universitātē, un pēc  dažādām prakses un darba pieredzēm 2012. gadā es sāku strādāt Boloņas universitatē augstākās izglītības internacionalizācijas jomā. Tur es strādāju līdz 2019. gada martam, kad es pārcēlos uz Latviju. Šī valsts man ir kā otrās mājas, un šī ir pirmā vieta, kur es sāku mācīt savu dzimto itāļu valodu, šī pieredze mani tik ļoti bagātināja un iedvesmoja, ka es turpināju to darīt pēc atgriešanās Itālijā.
Mācot mēs mācāmies paši, un mācīšanās mūs atbrīvo, tā atver mūs apkārtējai pasaulei, tā ļauj mums to labāk saprast un pēc iespējas mazāk to pārprast. Mani aizrauj veids, kā valodu mācīšanās izmaina mūsu izteiksmes veidu, kā tā pamodina dažādus mūsu personības aspektus, kā šī brīnuma sajūta liek mums atkal justies kā bērniem. Tāpat mani izbrīna valodas spēja ne tikai ļaut mums apceļot pasauli, bet arī ceļot mūsos pašos, pārvarot visus stereotipus, aizspriedumus un klišejas.
 
Nel corso degli ultimi 15 anni, ho collaborato con diverse associazioni, per lo più come volontaria, insegnando sia italiano, sia inglese, ma prima di tutto le lingue le ho scoperte iniziando a impararle. Come tutti le studiavo a scuola, ma sentivo che quello che avevo imparato non poteva restare tra le mura di un’aula aspettando la lezione successiva. A 17 anni la mia voglia di esplorare il mondo mi ha portata negli Stati Uniti dove ho studiato per un anno. Da quel momento, viaggiare, vivere in posti nuovi è diventata un’esigenza e ogni occasione era buona per saltare su un treno, un pulman o un aereo per una nuova avventura. Seguendo la mia voglia di capire meglio le diverse realtà che ci circondano, mi sono laureata in Scienze Internazionali e Diplomatiche e dopo alcuni stage ed esperienze lavorative di vario tipo, nel 2012 ho iniziato a lavorare all’università di Bologna nell’ambito dell’internazionalizzazione della didattica fino a marzo 2019, quando mi sono trasferita qui in Lettonia. Per me questo paese è una seconda casa, ed è il primo posto dove ho iniziato a insegnare la mia lingua, l’italiano, esperienza che mi ha appassionata ed arricchita al punto che ho continuato a farlo anche una volta tornata in Italia, quando ne ho avuto la possibilità.

Insegnare insegna e imparare ci libera, ci apre al mondo che ci circonda, ci permette di capirlo meglio e di fraintenderlo il meno possibile. Dell’imparare una lingua mi affascina in particolare il mutare del modo in cui ci esprimiamo, i diversi lati della nostra personalità che risveglia, quella sensazione di meraviglia che ci fa tornare un po’ bambini. Infine è il viaggio che una lingua ci porta a intraprendere che mi entusiasma, intorno al mondo, ma in fin dei conti anche dentro noi stessi, oltre gli stereotipi, i pregiudizi e i luoghi comuni.