Maršruts

Sveiciens no Itālijas!

Šī vieta ir autobusa pietura, braucot pa ceļam no Rīgas uz Ērgļiem (~10 km pirms). Un vietējie ļaudis zin’ stāstīt, ka savulaik, kad Krievijas ķeizariene Katrīna II devās no Pēterburgas caur Alūksni uz Rundāles pili pie hercoga Ernesta fon Bīrona, tad, braucot garām šai vietai un redzot šo skatu, izsaukusies: ”Šeit taču izskatās gluži kā Itālijā!”. Kopš tā laika šis apvidus saukts par Itāliju, par ko liecina arī tepat netālu divu esošo māju nosaukumi „Itālijas” un „Roma”.

Meklējiet slēpni šeit: http://www.geocaching.com/geocache/GC4NH12_itlijas

Vilku māte Maskačkā

Katra pilsēta ir pilna ar mazām detaļām, kuras, saliktas kopā, veido tās dvēseli. Pirms neilga laika, kad devos uz darbu ar 7.tramvaju, pamanīju kārtējo šādu mazo detaļu-mākslas darbu. Ik pa laikam pievēršu uzmanību paslēptiem, bet tai pat laikā ļoti redzamiem elementiem, kas atdzīvina pilsētu. Domāju, ka šis ir ļoti labs piemērs, kur Itālijas elpu var sajust tepat Latvijā: zem Salu tilta ir paslēpies mākslas darbs ar pasaulē tik ļoti pazīstamo vilku mātes, Roma un Remula sižetu. To savā darbā „Impērija” ir izmantojis latviešu tēlnieks Ginters Krumholcs. Cilnis atrodas Rīgā tik ļoti labi zināmajā Maskačkā. Patiesībā mēs esam ļoti bagāti ar tik dažādo detaļu, elementu, rajonu un kultūru dažādību vienā pilsētā. Tieši tas mani tik ļoti saista mūsu galvaspilsētā – nejauši ik uz soļa var sastapt dažādus radošus risinājumus, padarot pelēko, vienmuļo sienu par mākslas darbu. Lai arī rudens lietainajā laikā Maskačka var šķist nobružāta un pelēka, es nolēmu šajā fotogrāfijā mazliet paspilgtināt Itālijas elpu, piešķirot tai tradicionālās karoga krāsas, jo tieši TĀ es redzu pasauli sev apkārt. Un jūs, nākamreiz, kad brauksiet ar 7.tramvaju, paceliet acis, paverieties pa logu un varbūt arī pamanīsiet kādu pilsētas apslēpto detaļu! 

(Marta Laņģe)

La città è piena di elementi che sono messi insieme per rendere la sua anima. Qualche tempo fà ho visto questo elemento - un opera - quando stavo andando al lavoro col tram numero sette. Molto spesso mi piace di cercare di questi piccoli dettagli segreti della città che la rende viva . Penso che questo è un buon esempio del’Italia in Lettonia - un pezzo di arte nascosto sotto ponte Salu: la tema molto popolare di Romolo, Remo e la lupa che il scultore lettone Ginters Krumholcs ha utilizzato nello bassorilievo "Impērija" (L’Imperia). L'opera si trova nella regione di Riga che si chiama Maskachka. Si racconta una storia che ci sono molto piccole regioni e le strade che non sono mai le stesse e che sono unici con i dettagli. Questo è quello che mi piace della cultura mista e delle opere creative integrate: che un muro noioso anche può essere arte . Di solito l'ambiente della Maskachka in autunno piovoso può sembrare grigio, cosi ho deciso di mettere i colori, perché questo è come lo vedo io. La prossima volta che si prende la guida in tram numero sette, date un’occhiata fuori della finestra e cercate di trovare alcuni dettagli segreti!

(Marta Laņģe)

 

Kuldīga - Latvijas mazā Venēcija

Ja tūristi vasarā brauc aplūkot Venēciju un kaismīgi fotografējas uz tiltiņiem, tad līdzībās runājot, šo pašu skaistumu ikviens var atrast Kuldīgā. Par to, kādēļ gan Kuldīgu mēdz dēvēt par Latvijas mazo Venēciju, ir jāpateicas Alekšupītei, kas garām ēku sienām līkločus vijas cauri visai pilsētai. Daudzie tiltiņi, šaurās un likumotās ieliņas padara šo vietu patiesi baudāmu romantiskām pastaigām.

Nevar nepieminēt arī kuldīdznieci Madaru Vīcupu un viņas vadīto itāļu valodas un kultūras studiju Avanti, kas popularizē itāļu valodas apguvi Kurzemes reģionā.

Piemiņas zīme marķīzam Filipo de Pauluči 

Vai esi kādreiz manījis Vērmanes dārzā granīta obelisku ar vienkāršu uzrakstu vācu un krievu valodā: „1812. gada 23. oktobris"? Tieši šajā datumā pirms 200 gadiem Rīgā ieradās jauns gubernators – itāļu marķīzs Pauluči. Pēc tam, kad Napoleona karaspēkam tuvojoties Rīgai 1812.gadā nācās nodedzināt Rīgas priekšpilsētu, ģenerālgubernators Filipo Pauluči pieprasīja likvidēt ugunsgrēka pēdas un tādējādi uz visiem laikiem izdzēst no ļaužu prātiem nepatīkamās atmiņas. Ar Rīgas atjaunošanu pēc 1812. gada kara Pauluči arī sāka savu darbību pilsētā. Filipo de Pauluči (1779-1849) aktīvi atbalstīja parku un atpūtas zonu veidošanu rīdziniekiem. Tajā laikā apkārt pašreizējai Vecrīgas teritorijai bija nocietinājumu sistēma, aiz kuras bija neapbūvēta teritorija - Esplanāde, kur de Pauluči arī ieteica veidot parkus rīdzinieku atpūtai. Ārrīgā jeb tagadējā Vidzemes priekšpilsētā izveidoja taisnas ielas, kvartālu plānojumu, ielu apgaismojumu un namu numerāciju, kā arī aktīvi atbalstīja Annas Vērmanes ieceri izveidot dārzu. Pateicībā par paveikto pilsētas atjaunošanas labā rīdzinieki nolēma godināt Pauluči, uzstādot viņa piemiņai obelisku. Jāpiebilst, ka obeliska oriģināls atrodas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā, šī ir tikai kopija. Un, starp citu, Merķeļa ielu līdz 1918. gadam dēvēja par Pauluči ielu.

Etnas iela

Šķietami noslēpusies un neievērojama pavisam netālu no Rīgas centra darbīgās dienas vada ieliņa, kas savu vārdu aizņēmusies no Sicīlijas salas simbola - Etnas vulkāna. Šobrīd Etnas iela ir mītnes vieta vairākām daudzdzīvokļu ēkām un garažām, nav pat nojaušams, ka pagājušā gadsimta 30.gados šeit atradās stiklu fabrika Etna! Dodoties pastaigā pa Etnas ielu, varat tikai nodoties minējumiem, kāpēc stiklu fabrikai 30.gadu Rīgā bijis tas gods nest Itālijā mītošā milža vārdu!

Stāmerienas muiža

Lai gan Stāmerienas muiža ir viens no spilgtākajiem franču neorenesanses paraugiem Latvijā, arī jebkuram itāļu kultūras cienītājam būs vērtīgi to apmeklēt, jo tieši Stāmerienas muižā Latvijas un Itālijas likteņi ir savijušies tik cieši, kā nekur citur Latvijā! Muižas īpašnieku dzimtu vairākās paaudzēs ir pārstāvējuši ne tikai latvieši un vācieši, bet arī itāļi! Ar Stāmerienu ir saistīts arī pazīstamais itāļu rakstnieks Džuzepe Tomazi di Lampedūza (Giuseppe Tomasi di Lampedusa), kurš ir sarakstījis slaveno romānu Gepards (Il Gattopardo), pēc kura vēlāk tika uzņemta starptautiski atzīta tāda paša nosaukuma filma. Rakstnieks ne tikai kādu laiku uzturējies  Stāmerienā, bet tieši tur arī saticis savu nākamo sievu!

Nevar noliegt, ka 20.gs. sākumā Stāmerienā virmojis īsti itālisks gars, arī Tev ir iespēja uz turieni doties, lai mēģinātu to sajust pašam!

Mākslas muzejs Rīgas Birža

Laisks brīvdienu rīts ir īstais brīdis, lai dotos uz vietu pašā Vecrīgas sirdī, kur jau kopš 19.gadsimta slejas Venēcijas Renesanses palazzo stilā projektēta grezna ēka. Tieši tur atrodas muzejs Rīgas Birža, kas līdz ar daudz dažādiem mākslas paraugiem piedāvā arī 17. un 18. gadsimta itāļu mākslas kolekciju. Sadarbībā ar Berengo studiju Venēcijā 2012.gada maijā muzejā tika atklāta Maskavas mākslinieka Dmitrija Gutova iespaidīgā instalācija - Rīgas gondola. 11 metrus garo un tonnu smago stikla griestos iekārto objektu pavisam noteikti ir vērts aplūkot!

Doma laukums 6, Rīga

Saeimas nams

Ir pilnīgi iespējams, ka kādreiz, ejot garām Saeimas namam Vecrīgā, esat jutis gluži itālisku noskaņu... Un tas nemaz nav tik neparasti, jo Latvijas parlamenta ēka ir veidota pēc Renesanses laikmeta Florences piļu parauga un atgādina vienu no skaistākājām Florencē esošajām Renesanses pilīm - Palazzo Strozzi. Ja par to šaubies, nekavējies doties uz Jēkaba ielu 11 un pārliecināties par to savām acīm!

Jēkaba iela 11. Rīga.

 

Itālijas vēstniecība Rīgā

Kur gan vēl vieglāk just Itālijas tuvumu, ja ne ēkā, kuras mastā ikdienu plīvo Itālijas karogs - tā ir Itālijas vēstniecība Rīgā! Dodies turp, kur jebkurš interesents var saņemt ar Itāliju saistītu informāciju!

Kopš 2015.gada oktobra Itālijas vēstnieks Latvijā ir Sebastjāno Fulči (Sebastiano Fulci).

Teātra iela 9, Rīga.  

Venēcija Rīgas ielās

Ja savās ikdienas gaitās vēlies justies kā Venēcijā, atrodi brīdi apstāties Rīgā, Kr.Valdemāra ielā 109, kur tevi pārsteigs kāda anonīma autora grafiti uz dzīvojamās mājas sienas!

«Se la leggenda di un amore volete ricordare,
Tra gli alberi Venezia lo dovete trovare!
Non avete ancora capito dove?
E' semplice! In via Strēlnieku diciannove!»

Vai tu zināji, ka Rīgā, kādā no Strēlnieku ielas pagalmiem atrodas brīnumaina mājas siena ar skatu uz... Venēciju! Leģenda vēsta, ka šo gleznu kāds jauneklis dāvinājis savai dāmai kā bildinājuma dāvanu. Meitene, klausot savai sirdij, tomēr bildinājumam atteikusi, bet glezna palikusi. Par prieku visiem, kas savu rīta kafiju vēlas dzert Venēcijā!