Scoprire l'Italia GRATIS

Idejas, ierosinājumi un iespējas, kā atklāt Itālijas apslēptos dārgumus par (gandrīz) baltu velti!


CANTINE APERTEatvērtās durvju dienas vīna darītavās!


Teksts: Ieva Smiļģe

Šogad jau 30. reizi maija pēdējā nedēļas nogale (šogad – 27. un 28.maijs) Itālijā būs īpaša visiem vīna cienītājiem, jo vairākos simtos vīna darītavu visos Itālijas reģionos norisināsies atvērto durvju dienas, kuru ietvaros gandrīz par baltu velti būs iespējams izzināt vīna ražošanas procesu, atklāt vīna meistaru noslēpumus un tradīcijas un, protams, baudīt vīnu! 



Šo ikgadējo pasākumu, kuru apmeklē miljoniem interesentu un tūristu, rīko 1993.gadā dibinātā bezpeļņas organizācijas Movimento Turismo del Vino. Tajā ir apvienotas vairāk nekā 1000 prestižākās un kvalitatīvākās vīna darītavas Itālijā un kuras mērķis ir iepazīstināt interesentus ar Itālijas vīna kultūru un veicināt vīna tūrismu šajā Vidusjūras valstī, kuras ainavas rotā vīnogulāji un kur vīna ražošana ir viena no galvenajam eknomiskajām aktivitātēm!

Dažādos Itālijas reģionos un atsevišķās vīna darītavās pasākuma norise var atšķirties. Taču lielākoties, lai varētu savu sestdienu un svētdienu pavadīt ar vīna glāzi rokās, ir jāsamaksā simboliska dalības maksa (tikai 5 eiro)*, par to katram dalībniekam tiek izsniegta atpazīšanas zīme – kaklā karināms maisiņš ar vīna glāzi. Ar šo glāzi visas dienas garumā var doties no vienas vīna darītavas uz nākamo un degustēt katra ražotāja piedāvātos vīnus bez maksas! Atsevišķās vīna darītavās tiek rīkoti arī koncerti, izrādes un citas izklaides, kā arī par papildus samaksu tiek piedāvāts nogaršot tradicionālus vietējos ēdienus.

Ja esi vīna cienītājs un šobrīd atrodies Itālijā, šajā nedēļas nogalē ieplāno sev tuvāko vīna darītavu apmeklējumu un nobaudi šo “dievu dzērienu”!

Šāda glāze par simbolisku samaksu tiek izsniegta katram atvērto durvju dienu dalībniekam, kas ar to var doties baudīt vīnu no vienas vīna darītavas uz nākamo.



*To ir iespējams izdarīt jebkurā vīna darītavā, kas atvērusi savas durvis vīna baudītājiem. 




Teksts: Ieva Smiļģe



Šobrīd gan Latvijā, gan Itālijā, gan citur pasaulē notiek cilvēku pašizolēšanās – tās dēļ noteikti izjukuši daudzi plāni un uz nenoteiktu laiku atlikti gan ceļojumi, gan citas aktivitātes, taču tas nenozīmē, ka šajā laikā ir jāmet pie malas Itālijas iepazīšana – šobrīd visiem interesentiem ir iespēja kļūt par virtuāliem tūristiem un turpināt atklāt Itālijas kultūru, nepametot savas ērtās pidžāmas un viesistabas dīvānus!

·         Ievērojamākie Itālijas muzeji viena klikšķa attālumā!

Visi, kuriem ir interneta pieslēgums, var apmeklēt un visos sīkumos izpētīt izcilo Mikelandželo meistardarbu Siksta kapelu (Cappella Sistina) un vēl citas virtuālās tūres Vatikāna muzejos (Musei Vaticani)!
Lūk, septiņas iespējamās tūres:

Tāpat, neizejot no mājām, ir iespējams apmeklēt Florences prestižo Ufici galeriju (Galleria degli Uffizi), kas ir viens no slavenākajiem mākslas muzejiem pasaulē un piedāvā iespēju apskatīt Džotto, Leonardo da Vinči, Raffaello, Mikelandželo un citu izcilu itāļu mākslinieku meistardarbus.

Itāļu glezniecības cienītāji var apmeklēt arī Brēras mākslas galeriju (Pinacoteca di Brera), kur ir apskatāma iespaidīga Renesanses mākslas kolekcija!


·         Izcilu mākslinieku koncerti un teātra izrādes Tavā televizora vai datora ekrānā!

Teātri Itālijā un visā pasaulē dod iespēju padarīt pašizolāciju vieglāku un to papildināt ar veselīgu devu kultūras, ļaujot tiešsaistē bez maksas skatīties koncertus un izrādes!
Piemēram, slavenais Venēcijas operteātris La Fenice savā YouTube kanālā visiem interesentiem piedāvā jaunu izrādi ik dienas:

Arī Sjēnas pilsētas mūzikas akadēmija (Accademia Musicale Chigiana) savā YouTube kanālā piedāvā izcilu mākslinieku koncertus katru ceturtdienu un piektdienu plkst.21.00:

·         Filmas itāliski katram izolācijas vakaram! 


Filmām veltītā itāļu vietne MYmovies saviem lasītājiem šajā pašizolācijas laikā (šobrīd Itālijā – līdz 3.aprīlim) piedāvā bezmaksas filmu seansus katru vakaru (katru filmu iespējams noskatīties tikai tai atvēlētajā datumā un laikā). Kopumā tiek piedāvātas 50 dažādas filmas – Tev atliek tikai izvēlēties, kuru filmu vēlies noskatīties un laicīgi reģistrēties un rezervēt vietu uz attiecīgo seansu, jo “vietu” skaits uz katru filmu ir ierobežots (25 000 vietas). Piedāvātas tiek ne tikai Itālijas, bet arī citu valstu veidotas filmas. Piemēram, otrdien, 25.martā, itāļu publikai tiek piedāvāta latviešu filma – jaunā režisora Kārla Lesiņa debijas spēlfilma “Izmisums”!


Augstāk minētās ir tikai dažas no Itālijā un citur pasaulē piedāvātajām iniciatīvām, kurās, nepametot savas mājas ērtības, var piedalīties ikviens interesents! Tiek piedāvāti literāru darbu lasījumi (piemēram, “Dekamerona” lasījumi JRT aktieru izpildījumā, skatīt šeit), digitāli literatūras festivāli, stāstījumi un nodarbības bērniem (http://www.lezionisulsofa.it/) un daudz kas cits! Izmanto šo laiku lietderīgi un izzini vēl neatklātos itāļu kultūras nostūrus! 







BEZMAKSAS karstie avoti


Viens no mazāk zināmajiem Itālijas dārgumiem ir dabīgie karstie avoti, kuros ūdens sasniedz 37°C un pat vairāk grādu un ir bagātināts ar ārstnieciskiem minerāliem, tāpēc tā ir iecienīta relaksācijas vieta jau kopš seniem laikiem: termālos avotus bija iecienījuši gan etruski, gan termu baudītāji - senie romieši!
Lai gan lielākā daļa avotu ir apmeklējami par samaksu, Itālijā ir atrodami arī BEZMAKSAS karstie avoti: dabīgi, brīvā dabā un atvērti 24 stundas dienaktī (taču ne visi) gan vasarā, gan ziemā! Jāņem vērā, ka bezmaksas avotos nav pieejamas tās pašas ērtības un pakalpojumi, ko iespējams saņemt citviet par maksu, bet, ja Tavs vienīgais mērķis ir baudīt ārstniecisko ūdeņu labvēlīgo ietekmi, tad bez “ekstrām” var arī iztikt!

Pavisam nesen šādi brīvi pieejamie karstie avoti tika atrasti netālu no Milānas, tie ir vieni no retajiem Itālijā un vienīgie Lombardijas reģionā! Ieskaties šeit, kā tur izskatās!
Līdzīgi termālie avoti atrodas arī citviet Itālijā: piemēram, Viterbo pilsētas apkārtne Lacio reģionā ir slavena ar saviem termālajiem avotiem, no kuriem daži ir bezmaksas, tāpat vairāki bezmaksas avoti ir atrodami gleznainajā Toskānā!



Ja vēlies šādu apmeklējumu iekļaut savā Itālijas braucienā, izpēti, vai Tevis izvēlētajā apkārtnē šādi karstie avoti ir atrodami!
Terme di Saturnia Toskānā: izvairies turp doties brīvdienās, jo apmeklētaju pūļi ir iespaidīgi.
Terme di Bullicame Viterbo apkārtnē.

Terme di Petriolo Toskānā: viena no slavenākajām un tūristu iecienītākajām vietām!





FAI dienas visā Itālijā: vairāk nekā 1000 vietas, kas ikdienā publikas acij nav pieejamas!

Šī nedēļas nogale Itālijā, 24.un 25.marts, ir veltīts Itālijas skaistumam: reta iespēja apmeklēt 1000 neparastas un skaistas vietas visā Itālijas teritorijā (skatīt video), sākot ar arheoloģiskām vietām un baznīcām, līdz pat seniem valdnieku namiem un greznām pilīm. 
Šādu iespēju Itālijas Dabas fonds FAI (Fondo Ambiente Italiano) sniedz divreiz gadā, pavasarī un rudenī,  lai ļautu atklāt vai apjaust skaistumu, kas ik dienas ir mums apkārt, bet paliek nemanīts vai pat tiek izpostīts. Jau 26.reizi plašākai publikai tiks atvērtas ikdienā nepieejamas kultūrvēsturiskas vietas, kuras iespējams apmeklēt visiem interesentiem par simbolisku samaksu pēc brīvas izvēles (vēlams no 2 līdz 5 eiro).
Ja šajā nedēļas nogalē atrodies Itālijā, ieskaties FAI mājaslapā un uzzini, kādi apslēptie dārgumi atrodas Tavā apkārtnē!



10 cose da fare GRATIS in Italia
Teksts: Lilita Zelle

Dzīvojot gadu Itālijā kā Erasmus studentei, mana lielākā aizraušanās brīvajā laikā bija ceļošana. Vēlējos pati savām acīm iepazīt dažādos reģionus, to bagātīgo kultūru, raksturīgo ēdienu un daudzveidīgo dabu, taču, kā jau ikvienam studentam, maciņš man nebija no tiem biezākajiem. Lai nu kā, rokas klēpī salikusi es nesēdēju, tā vietā aktīvi meklēju, kur doties un ko apskatīt, un izrādās – Itālijā ir milzum daudz iespēju ekonomiski ceļot, iepazīt kultūru un, jo īpaši, baudīt dabu! Šajā rubrikā iepazīstināšu ar saviem knifiņiem un atklātajām iespējām, kā iepazīt Itāliju, netērējot milzīgas naudas summas. Vēl labāk - pilnīgi bez maksas, jo labākās lietas dzīvē taču ir par brīvu! Le cose migliori della vita sono gratis!

 

10. LINGUA


Valoda! Kur vēl labāk mācīties itāļu valodu, ja ne Itālijā? Un pats labākais, ka nav pat īsti jāmācās, jo ikdienu būsi ar to saskarē! Apgūstot valodu, tieši tas ir nepieciešams – doties ceļojumos uz attiecīgo valsti, nonākt kontaktā ar vietējiem un būt iegremdētam kultūras un valodas mutulī!

Rezervēt numuriņu viesnīcā, noīrēt mašīnu, iepirkties, ieturēt maltīti restorānā, doties aplūkot tūrisma objektus – šis noteikti ir populārākais tūrisma veids. Un tieši šīs ceļojuma neatņemamās sastāvdaļas ir tava lieliskā iespēja praktizēt itāļu valodu! Tieši tādēļ, mācoties valodu, parasti pirmās tēmas ir saistītas ar ceļojumiem - mēs iemācāmies kā pa burtiem nosaukt savu vārdu un uzvārdu, kā pajautāt ceļu garāmgājējam, kā pajautāt cenu veikalā, kā pasūtīt ēdienu u.tml. Nevajag kautrēties un jāmēģina maksimāli runāt itāliski, jo tieši prakse ir tas, kas ir vajadzīgs, lai gūtu maksimālu progresu valodas apguvē! Arī pats itālis būs daudz priecīgāks komunicēt savā dzimtajā valodā nevis, piemēram, angļu. Īpaši, ja atrodies mazākās pilsētās vai Itālijas dienvidos, iespējams, ka angliski tevi nemaz nesapratīs!
•    Vakariņojot restorānā, kādēļ gan vispirms ēdienkarti neizpētīt itāļu valodā (Ja kaut kas nav skaidrs, vienmēr var pašķielēt uz angļu versiju. Ja tāda ir…)? 
•    Iepērkoties veikalā, varam palūkoties uz produktu un lietu nosaukumiem pie cenu zīmes.
•    Ja nevaram atrast ceļu, nav uzreiz kabatā jāmeklē pēc Googlemaps un jātērē internets ārzemēs. Tuvumā noteikti ir kāds, kam pajautāt!
•    Ja gribās kādu padomu par to, ko iet apskatīt, tūrisma informācijas centrs ir lieliska vieta – daudz materiālu un zinoši un laipni darbinieki, kas nekad neatteiks palīdzību!
•    Braucot sabiedriskajā transportā, varam pat bišķiņ paklausīties blakus sēdošo sarunās…
Paveras neskaitāmas iespējas pielietot un paplašināt savas valodas zināšanas! Pietiek sākt ar mazumiņu un jau ceļojuma beigās pamanīsi, ka ir vērojams progress. Pēkšņi atklāsies, ka esi apguvis jaunus vārdiņus, pašam nemaz nemanot. Zemene, avene, citrons, protams, katru dienu nopērkot pa gardam gelato prātā paši no sevis iesēžas dažādie garšu nosaukumi! 

Galvenais ir uzdrīkstēties sākt runāt, nekautrēties sākt ar mazumiņu, un katru reizi, kad komunikācija būs veiksmīga, gūsi pārliecību, ka tev izdodas! Es varu pateikt un mani saprot! Parādīsies prieks, lepnums un vēlme turpināt. Un tas ir pats galvenais, kas mums ir nepieciešams – vēlme mācīties, progresēt un pielietot savas zināšanas!


 

9. CITTA'


Cik dažāda ir pati Itālija, tik dažādas ir tās pilsētas! Turīna, Milāna, Boloņa, Florence, Roma, Neapole, Palermo… asociācijas, kas šaudās pa prātu, izdzirdot šo pilsētu nosaukumus, noteikti mums katram ir savas, taču es varētu saderēt, ka jūsu atmiņā nekad nesajuks, piemēram, Turīnas un Neapoles iespaidi. Katra pilsēta ir individuāla - tām ir sava vēsture, tipiskā arhitektūra, atšķirīgs ģeogrāfiskais stāvoklis un valdošā atmosfēra. Diez vai ir daudz tādu tūristu, kas savā ceļojumā neieplāno pilsētu apskati, tādēļ šoreiz tieši par to!

Pilsēta ceļotājam var sniegt ļoti daudz informācijas, atklāt jaunumus par valsti, ļaut iepazīt tās iedzīvotājus un kultūru. Visu diennakti mēs varam pavadīt, staigādami krustām šķērsām pa mazām ieliņām, lieliem bulvāriem, iepirkšanās ielām un pamestiem nostūriem. Parkiem, mežiem, pagalmiem un laukumiem. Neviens mums to neliedz, nav jāmeklē ieeja un nevienam nav jāprasa atļauja! Galvenais turēt acis vaļā un skatīties. Vērot. Ložņāt. Iepazīt. 

Viens no maniem iemīļotākajiem veidiem, kā gūst iespaidu par pilsētu vai ciematu, kurā pavadu savu laiku un par kuru neko nezinu, ir atrast kartē kādu panorāmas punktu un doties uz to. Parasti tas ved ārpus pilsētas centra, tātad, kamēr es tieku līdz savam galamērķim, esmu jau guvusi daudz plašāku iespaidu par jauno pilsētu. Vislabāk šāds piegājiens strādā, kad pilsētu aplūko ‘garāmskrienot’, piemēram, jāgaida vairākas stundas līdz nākamajam vilcienam vai autobusam. Tā vietā, lai sēdētu kafejnīcā, palūkojies apkārt! 

Adrijas jūras krastā esošā reģiona Marke galvaspilsēta ir Ankona, liela ostas pilsēta, par kuru nezināju neko, kad tajā ierados. Līdz nākamajam autobusam, lai atgrieztos atpakaļ Itālijas ziemeļos, trīs stundas. Saullēkts. Sēdēt pieturā un gulšņāt vai iet pastaigāties? Divreiz šāds jautājums nav jājautā. Soma plecos un aidā rīta rosmē! Sākumā izvēlētais maršruts veda gar piekrasti, priekšā rēgojās osta, nostāk no tās pletās pilsēta, centrs – augšā uzkalniņā. Jo tuvāk nokļuvu vēsturiskajam centram, jo interesantāk kļuva – parādījās senā apbūve, dažādi vēsturiski pieminekļi, piemēram, arkas un romiešu celtņu drupas. Visu laiku bija jākāpj augšup, trepītes, trepītes, pakāpieni. Ar vien šaurākas ieliņas, pagriezieni. Apkārt gandrīz neviena cilvēka, protams, ritēja pēdējās stundas, kad sagatavoties jaunajai dienai. Izrādās agrs rīts ir lielisks laiks, lai iepazītu apkārtni! Drīz nokļuvu līdz pakalniņa augšai, kur bija izveidots liels parks. Blakus baznīcai atradās plaša terase, apsēdos uz soliņa un izbaudīju siltos saules starus un lielisko skatu uz mierīgo jūru, kas pavērās manā priekšā. Lēnām ieturēju brokastis, un bija laiks doties atpakaļ uz pieturu. Ankona manā atmiņā ir palikusi kā skaista un vēstures bagāta pilsēta, kurā noteikti vērts atgriezties un iepazīt tuvāk!



Savukārt, ja ceļojumā ir ieplānotas vairākas dienas kādas pilsētas apskatei, tad gan noder konkrētāks plāns. Dažādus maršrutus var atrast gan tūrisma ceļvežos, gan internetā, un kā ļoti interesantu mājaslapu varu ieteikt “romaapiedi.com”, kur ir apkopoti visdažādākie maršruti pa Itālijas galvaspilsētu. Varam sekot pa pēdām slavenu filmu varoņiem un dzejniekiem, iepazīt mazāk pazīstamos pilsētas nostūrus, aplūkot ielu mākslu pilsētvidē, doties vēstures tūrē un daudz ko citu! Pie katra maršruta ir norādīts rajons, sarežģītības pakāpe, pastaigas ilgums, kā arī ieteicamais diennakts laiks. Un, protams, karte ar iezīmētu ceļu. Viss par baltu velti!






8. MUSICA


Kultūras izklaides par brīvu? Pašā rubrikas sākumā rakstīju par lielisko iespēju bez maksas apmeklēt Itālijas muzejus, ko mums sniedz iniciatīva Domenica al museo, šķiet, nu pienācis laiks atgriezties kultūras lauciņā. Šoreiz par mūziku! Visa gada garumā Itālijā notiek dažnedažādi mūzikas festivāli, izskan populārā mūzika, roks, džezs, klasiskā mūzika, opermūzika… īsāk - mūzika jebkurai gaumei! Bieži festivāli notiek brīvā dabā, piemēram, pilsētas centrālajā laukumā, un uz lielu daļu no pasākumiem aicināts ir ikviens, un biļete nav nepieciešama.

Džeza mūzikas festivāli, šķiet, ir vieni no populārākajiem Itālijā, jo vairākkārt ceļojumu laikā ir sanācis tiem uzdurties, nemaz neplānojot. Turīnā gan biju pāris stundas par ātru, un pasākumi vēl nebija sākušies, taču pilsēta bija pielīmēta pilna ar plakātiem - kur vien lūkojies, varēji pamanīt kādu saksofonu, trompeti vai bungas, kas klusām un pacietīgi gaidīja savus 3D radiniekus. Perudžā, savukārt, biju tieši laikā uz Umbria Jazz Festival, kas ir viens no slavenākajiem džeza festivāliem Itālijā un pulcē lieliskus māksliniekus jau kopš 1973. gada.

Umbria Jazz ir arī tautā ļoti iemīļots festivāls, Perudžas ielas bija pilnas ar cilvēkiem, un, tā kā bijām apmetušies ciematiņā ārpus pašas pilsētas, vakarā uz festivālu nācās braukt ar mašīnu, stāvvietu, protams, gandrīz neatradām! Sākotnējais P burtiņu medību izraisītais stress gan atmaksājās – lampiņu izgaismotā Perudžas vecpilsēta, kas atrodas kalna galā, izskatījās burvīgi, vairāk nekā cilvēki to pildīja lieliska dzīvā mūzika ar māksliniekiem un ritmiem, nākušiem no visām pasaules malām, un atmosfēra bija brīva, nepiespiesta. Gaisā kopā ar alus un siltu uzkodu smaržu virmoja nemākslots prieks. Cilvēki ne tikai dejoja, bet arī iesaistījās priekšnesumos! Kādā no mūsu pieturvietām, šķērsieliņā blakus mazam restorāniņam, klausījāmies kādā grupā un degustējām lielisku sieru un mini burgerus, ko īpašnieks bija iznesis ārā un piedāvāja klausītājiem. Pēc dziesmas beigām kāds no grupas dalībniekiem iesaistījās sarunā ar vienu no skatītājiem, un nākamajā dziesmā angļu kundze jau dziedāja solo! Un, kas par solo! ‘Kāda veiksmīga sakritība,’ es sākumā iedomājos, taču patiesībā laikam jau nav nemaz tik neiespējami, ka mūzikas festivālu apmeklē cilvēki, kas paši arī muzicē. Un labi vien ir, tas bija lielisks pārsteigums, kas izvērtās vēl krāsainākā priekšnesumā!
Ja džezs nav sirdij tuvs, tad noteikti nevajag atmest Itālijai ar roku. Pieminēju, ka tiek rīkoti arī festivāli, kuros uzmanība tiek pievērsta citiem mūzikas stiliem, viens no tiem notiek Amalfi piekrastē esošajā ciematiņā Ravello. Patiesībā tas īsti nav festivāls, jo piedāvā mūzikas koncertus visa gada garumā. Pārsvarā tā ir klasiskā mūzika, lielākā daļa no bezmaksas koncertiem ir veltīti tieši klaviermūzikai.
Alternatīvās mūzikas piekritējiem, savukārt, interesants varētu būt netālu no Pizas esošajā Kastellinas ciematiņā rīkotais Musica W festivāls, kas norisinās veselu sešu dienu garumā. Koncerti notiek uz trim skatuvēm, un pilnīgi visa pasākuma programma ir pieejama bez maksas! Pirms nākamā ceļojuma noteikti ir vērts ielūkoties reģionu mājaslapās, varbūt, ka arī Tev izdodas uztrāpīt uz lielisku pasākumu un piepildīt kādu no dienām ar dzīvās mūzikas skaņām!

 

 

7. TERME


Viscaur Itālijai atrodami termālo ūdeņu avoti, varam tos meklēt ziemeļu reģionos, kalnos, un, kamēr relaksējamies karstajos ūdeņos, baudīt skatu uz sniegotām kalnu ainavām, vai arī, varam tos meklēt dienvidos un, ja paveicas, nonākt vietā, kur ir ne tikai karstie avoti, bet arī karstās smiltis vai rozā klintis. Lai baudītu šādu mierīgu atpūtu nav obligāti jādodas uz dārgām viesnīcām vai ekskluzīviem SPA kūrortiem, Itālija piedāvā arī bezmaksas iespējas – terme libere jeb publiskie karstie avoti!

Terme libere ir vietas, kur termālo avotu ūdeņi nonāk zemes virspusē un veido baseinus, ezeriņus vai pat ūdenskritumus un kur par baltu velti ikviens var doties atpūsties un plunčāties šajos karstajos un ķermenim veselīgajos termālajos ūdeņos. Toskānas reģionā, piemēram, atrodas ļoti populārās un pasakainās “Le Cascate del Mulino di Saturnia”, kas ir ne tikai bezmaksas, bet arī atvērtas 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā! Tā ir burvīga vietiņa Toskānas laukos, kur pie vecām dzirnavām termālie ūdeņi veido brīnišķīgu kaskādi un gaida ikvienu nogurušu atpūtnieku.





Lombardijas pašos ziemeļos, jau pie Šveices robežas, savukārt, atrodas “Terme libere di Bormio”, kas ir gan dabiski veidojušās, gan mākslīgi ierīkotas “vannas” ar ārstniecisko ūdeni. Peldkostīmus mugurā, iekšā karstajos ūdeņos un baudīt lieliskos skatus uz augstajām kalnu virsotnēm, klātām ar sniegu! Arī Sicīlijas publiskie karstie avoti “Polle del Crimsio” piedāvā īpaši skaistu panorāmu – zvilnējot turienes gandrīz 50 grādu karstajos ūdeņos, apkārt paveras skats uz klintīm, kas apveltītas ar maigu rozā nokrāsu.


Vēl īpaši interesantu pieredzi sola Iskijas salā netālu no Neapoles meklējamās “Terme libere di Fumarole Sant’Angelo”, kur bez termālo ūdeņu peldēm iespējams baudīt arī pastaigas karstajās smiltīs! Tā ir īpaša vulkāniskā zona, kur no pazemes nākošais tvaiks sastopas ar pludmales smiltīm un padara tās īpaši siltas un pat ļoti karstas – temperatūra var svārstīties no 45 līdz pat 100 °C! Šādā temperatūrā var ne tikai apdedzināt pēdas, bet arī cept kartupeļus, kā to darot daži pludmales apmeklētāji…


Ja šķiet, ka šādas temperatūras ir pārāk augstas, tad noteikti jādodas izmēģināt Toskānas “Terme di Petrolio”, kas atrodas tieši blakus vēsajai Farmas upei un tādējādi, sniedz mums iespēju iepriecināt savus ķermeņus ar kontrastpeldēm – sākumā karstie avotu ūdeņi, tad ātra atvēsināšanās pelde upē un atkal atpakaļ siltajā, dabiskajā baseinā! Kurš gan nevēlētos sevi šādi palutināt pēc garajām darba dienām? Velkam ārā plānotājus un atvaļinājuma nedēļā atzīmējam – terme libere!




6. BED & BREAKFAST


Jau rakstīju par bezmaksas nakšņošanas iespējām kalnos, taču ne jau katru dienu varam pievārēt simtiem metru augstus kāpumus un ne katru atvaļinājumu dosimies uz kalniem - šoreiz pievērsīsimies pilsētām un ciematiem. Kur bez maksas apmesties Sardīnijā netālu no jūras? Kur ekonomiski pārnakšņot, esot Venēcijā, Milānā vai Romā? Skaidrs, ka viesnīca šoreiz nebūs īstā atbilde… Atslēgas vārdi ir Bed&Breakfast un Baratto jeb barters!


Jau vairākus gadus katra novembra trešajā nedēļā Itālijā norisinās La settimana del baratto -lieliska iespēja atrast naktsmājas un pat ieturēt gardas brokastis, savu maciņu atstājot snaužam. Tā vietā naktsmītnes īpašnieki labprāt saņemtu kādu preci vai pakalpojumu, piemēram, kādu tavas valsts tipisko produktu vai, ja esi fotogrāfs, profesionālas naktsmītnes fotogrāfijas, ko ievietot mājaslapā. Ļaujiet vaļu fantāzijai un mīlīga istabiņa būs jūsu rīcībā! Ja domāšana galīgi nevedas, tad pasākuma mājaslapā var atrast tādus kā sludinājumus, kur dažādie B&B ir jau padalījušies ar informāciju par to, kas viņus interesētu un par kādu darbiņu vai preci viņi būtu gatavi apbalvot ceļotājus ar bezmaksas naktsmītni. Pieprasījums ir ļoti plašs – grāmatas, komiksi, CD, pārtikas produkti, bērnu apģērbi, galda spēles, Ziemassvētku rotājumi, tulkojumi, palīdzība dārza darbos vai ābolu novākšanā, tehniska palīdzība un tā varētu turpināt un turpināt! Varbūt tieši kāda tava putekļiem apklātā grāmata, vai kaut kur nobāztais bērnu drēbju maiss, vai veca pastmarku kolekcija ir kāda Itālijas B&B īpašnieka vēlmju sarakstā? Varbūt tev ir neskaitāmas burciņas vecmāmiņas gatavota ievārījuma? Tā var būt tava atslēdziņa skaistai istabiņai Veronā, Florencē vai kādā Sicīlijas ciematiņā!



Augstāk es rakstīju, ka šāda iespēja ceļotājiem tiek piedāvāta vienu nedēļu gadā… bišķiņ samelojos! Patiesībā ir vēl labāk - milzum liels skaits Itālijas B&B īstenībā akceptē barterēšanos visa gada garumā, tik ļoti viņiem patīk šī ideja! Atliek tikai papētīt mājaslapu, izvēlēties interesējošo reģionu vai pilsētu un atrast sev atbilstošu piedāvājumu!

La settimana del baratto: ŠEIT.
Barters visa gada garumā: ŠEIT.

La settimana del baratto ir guvusi tik lielu atzinību, ka nākamgad tiks organizēta VISĀ PASAULĒ. Itāļu organizētās bartera nedēļas iedvesmoti, B&B īpašnieki arī citās valstīs ir gatavi izmēģināt šādu samaksas veidu un 2017. gadā notiks pirmā Pasaules bartera nedēļa. Vēl gan jāpaciešas, lai uzzinātu vairāk informācijas par iespējamajiem galamērķiem.

World Barter Week: ŠEIT.





5. TRASPORTO


Iepazīt Itāliju, pārvietojoties tikai ar kājām vai velo, laikam būtu diezgan grūti. Lai kā mēs grozītos, ir nepieciešams kāds motorizēts spēkrats, un tas parasti nav tas lētākais prieks – automašīnas īre un degviela, dārgas vilcienu, lidmašīnu biļetes… Teleportēšanos diemžēl neesmu izgudrojusi, taču iespējas lēti un pat ļoti lēti pārvietoties pa Itāliju ir! Tik lēti, ka neizsakāmi gribas teikt - par brīvu!


Pirmo pusgadu esot Itālijā, izmantoju TrenItalia dzelzceļa pakalpojumus tālākiem ceļojumiem un reģionālos autobusus tuvākajiem, taču par ļoti ekonomisku nevarētu dēvēt ne vienu, ne otru. Piemēram, biļete vislēnākā vilciena zemākajā klasē no Trento uz Boloņu maksā 15€, bet, lai nokļūtu uz galvaspilsētu Romu, jāšķiras no vismaz 50€. Tas viss vienā virzienā. Šis arī ir galvenais iemesls tam, ka pirmā semestra laikā vairāk pievērsos Itālijas kulinārijas bagātību iepazīšanai un nevis ceļošanai (par to gan daudz nesūdzos!). Otrais semestris, savukārt, izvērsās pavisam citādāks - arvien biežāk dzirdēju citus Erasmus studentus pieminam kompāniju FlixBus un tādas cenas kā 5€… Jāsaspicē ausis un jāsāk ievākt informācija! Izrādās, tā ir vācu kompānija, kas nodrošina milzum daudz autobusu maršrutu pa visu Eiropu, tai skaitā arī pa Itāliju, un cenas ir ļoti konkurētspējīgas.


Plānojot pirmo lielo pavasara braucienu no Trento uz Ligūrijas Cinque Terre, nolēmu papētīt arī FlixBus mājaslapu un uzdūros 1€ biļetēm uz Turīnu. 360 kilometru distance un viens eiro! Tātad jāiekļauj arī Turīna mūsu maršrutā, jo, lai cik dīvaini tas arī nešķistu, izdevīgāk mājup braukt sanāk, metot palielu līkumu caur Turīnu, un kāpēc gan nepievienot ceļojumam vēl vienu dienu un nepaviesoties kādā jaunā, vēl neredzētā pilsētā?

Izstaigājuši krustām šķērsām brīnišķīgās Cinque Terre takas, pastaigājušies pa Turīnu un apmeklējuši brīnišķīgu Anrī Matisa izstādi, dodamies ceļā uz FlixBus pieturvietu. Esam nedaudz satraukušies - kāds gan izskatīsies autobuss, kurā biļete maksā tikai 1€? Kad autobuss ierodas, saprotam, ka uztraukumam nav bijis nekāda pamata – tas ir jauns, aprīkots ar ērtiem sēdekļiem, lieliem logiem, ir pieejams wi-fi un arī maza, tīra tualetīte. Pie katra sēdekļa ir arī USB porti, lai pasažieri varētu uzlādēt savas ierīces, īsāk sakot – autobusā ir viss, kas vien nepieciešams. Un tas viss par tik mazu cenu, nevarējām vien beigt nopriecāties. Vēlāk uzzinājām, ka šie viena eiro braucieni parasti atrodami kompānijas jaunajos maršrutos kā iepazīšanās cena, taču ne tikai!

Turpmākos braucienus plānojot, vienmēr cītīgi izpētījām FlixBus piedāvājumu, pareizāk sakot, bieži idejas un iespējas jauniem ceļojumiem radās, tieši pateicoties FlixBus akcijām, kuras tiek rīkotas ļoti bieži! Piemēram, divu dienu ceļojums uz Romu radās tādēļ, ka kādā laimīgā dienā visas biļetes maksāja 5 eiro, tātad vilciena 100 eiro cenai noņemam vienu nullīti un stāvam Kolizeja priekšā! Uz Boloņu, kā izrādās, katru nedēļu ir vairāki braucieni par 1€… Ja nav bail no garas jo garas dienas autobusā un ja ir laba kompānija, tad no Itālijas ziemeļiem līdz pašiem dienvidiem jeb no Venēcijas un Taranto (900km) var nokļūt, ja maciņam atņem trīs eiro… Vai tas nav par brīvu?!

Pateicoties FlixBus piedāvātajiem pakalpojumiem, mans pavasaris un vasara Itālijā izvērtās par vienu lielu ceļojumu maratonu ar iespējām iepazīt visu kontinentālo Itāliju. Jāpiemin gan, ka šīs kompānijas mājaslapa nepadara lēto biļešu meklēšanu pārāk vieglu tieši ārpus akciju periodiem, jo nav pieejams, piemēram, mēneša skats uz cenām. Jāmeklē konkrēts datums un jāklikšķina visam cauri, taču, kas meklē, tas atrod!

FlixBus maršrutu karte: ŠEIT.
Īpašie piedāvājumi: ŠEIT.

Aplikācija, kur iespējams gan rezervēt biļetes, gan apskatīties kartē, kur atrodas pieturas, gan atrast informāciju par kavēšanos, ja tāda gadās: ŠEIT.

Ja galīgi negribas braukt ar autobusu, arī vilcienos var atrast lētākas biļetes, taču tur izdevīgie piedāvājumi netiek organizēti tik bieži. Lai nu kā, TrenItalia regulāri piedāvā dienas, kad var iegādāties divas biļetes par vienas cenu (šobrīd katru sestdienu), kā arī bērniem līdz 15 gadu vecumam brauciens ir par brīvu. Šīs akcijas gan neattiecas uz lētākajiem reģionālajiem vilcieniem un brauciens ir jārezervē vismaz dienu iepriekš, atkarībā no konkrētā piedāvājuma.
TrenItalia: ŠEIT.

Pa Itālijas kontinentālo daļu varam ceļot lēti, bet vai var ekonomiski nokļūt uz Itālijas salām – burvīgo Sardīniju un saulaino Sicīliju? Tur autobusu un vilcienu iespējas ir ierobežotas, bet talkā nāk visiem labi zināmais Ryanair. Arī šī kompānija bieži rīko akcijas, un biļetes var iegādāties par patiesi smieklīgām cenām ne tikai, lai nokļūtu pašā Itālijā, bet arī, lai pārvietotos tās robežās, piemēram, no Pizas uz Kaljāri (Pisa-Cagliari) var aizlidot pa 10€, bet no Veronas uz Palermo – 15 eiro! Ir tā vērts, ik pa laikam paviesoties viņu mājaslapā!

Ryanair: ŠEIT.

 

 

4. DEGUSTAZIONI

 

Kultūras baudīšana, dabas iepazīšana, nakšņošana – kā atklājās iepriekšējos rakstos, visu šo Itālijā var darīt bez maksas, bet ir vēl viens cilvēkam ļoti svarīgs aspekts, ko līdz šim neesam aplūkojuši… Ēdiens. Tieši tā – līdz šim! Lai cik neticami tas šķistu, arī savus vēderus Itālijā varam iepriecināt, neizdodot ne centa! Itāļiem ēdiens ir svēta lieta, un ļoti bieži tiek organizēti festivāli, tirdziņi, sagras, kas veltīti visdažādākajiem produktiem un kur šos lieliskos gastronomijas meistardarbus iespējams ne tikai iegādāties, bet arī nogaršot.

Rudens. Trento sāk kļūt pavēss, sēžu mājās, dzeru piparmētru tēju no krājumiem un skrolloju cauri Facebook. Pēkšņi kāda draudzene dalās ar pasākumu, kuram attēlā redzama krūze karstas šokolādes. Jāpaskatās! Izrādās, ka katru novembri Boloņā notiek šokolādei veltīts festivāls Cioccoshow – meistarklases, pasākumi, neskaitāmi šokolādes izstrādājumi, neiedomājamas garšas un pats galvenais – degustācijas! Pāris stundas vēlāk man, nelabojamai saldummīlei, vilciena biļetes uz Boloņu ir kabatā un kompānija ir sarunāta. 

Izbraucam agri no rīta, jo jābūt taču laicīgi. Festivāls notiek galvenajā Boloņas laukumā un pāris lielajās, blakus esošajās ielās. Viss ir pilns ar baltām nojumītēm, pārdevēji rosās un izliek savu preci – šokolādes konfektes un tāfelītes, trifeles un plāksnītes, kūkas un figūriņas, dzērieni un krēmi un viss, ko vien var un nevar iztēloties… Nolemjam būt prātīgi un neko uzreiz nepirkt, bet gan no sākuma apskatīties visu piedāvājumu, nogaršot un beigās iegādāties izvēlētos favorītus. Viens ir nolemt, pavisam kas cits, izdarīt… Viss garšo neaprakstāmi un tā vien gribas visu nogaršoto uzreiz iegādāties! Izmēģinām simts dažādus cremino veidus – baltās, piena vai tumšās šokolādes, ar pistāciju, mandeļu, zemeņu, gianduia, ruma, kokosriekstu, piparmētru vai kādu citu garšu, degustējam šokolādes tāfelītes ar kanēli, čili pipariem, anīsu, vīģēm, ananāsiem, nogaršojam šokolādes krēmus – baltās šokolādes ar mandeļu garšu, tumšās šokolādes ar pistācijām… Nutella - kas tā tāda?! Pie katra nākamā pārdevēja atrodam jaunas un vēl pārsteidzošākas garšas, līdz kādā brīdī esam pilnībā iegrimuši samtainajā un saldajā šokolādes valstībā un vairs jau neatceramies, ko un kur nobaudījām, un kur doties atpakaļ. Saprotam, ka vajag pauzi, un izraujamies realitātē, dodamies pusdienās. (Starp citu – arī ekonomiskās, Boloņā studentu iemīļotās vietās pica maksā 2,50€, vesela pica nevis šķēle!)




Pēcpusdienā ar izvēdinātām galvām atgriežamies šokolādes mekā, esam izlēmuši, ko gribam iegādāties, un noteikuši sev tēriņu limitu, taču atrast, kurā būdiņā ēdām kurus lieliskos gardumus vairs nespējam un beigu beigās tiekam ierauti atpakaļ gardajā virpulī un dodamies atkal pie visām būdiņām pēc kārtas. Vairākas stundas pavadām šajā gastronomiskajā ceļojumā, līdz ārā jau satumst un saprotam, ka drīz jau jāsteidz uz vilcienu. Limits ir sasniegts un pārsniegts, bet somas ir pilnas ar neaprakstāmiem labumiem, un garšas kārpiņas labsajūtā murrā. Tomēr gribas vēl kaut ko… Gribas pieiet vēl pie viena stenda un vēl pie viena… Pēdējā brīdī ieraugām šokolādes pastu (makaronus), pērkam? Lēmums ir noraidošs, bet, izejot no festivāla teritorijas, sirsniņa saraujas. Pēc mirkļa jau skriešus spraucamies cauri cilvēkiem un redzam, ka palikušas vēl divas paciņas. Palūdzam vienu, samaksājam, un laipnais pārdevējs pasmaida un iedod mums arī pēdējo. Tagad gan – ātri, ātri uz vilcienu!
Ar stipru gribu un paškontroli apveltītiem cilvēkiem šāda tipa festivāli ir lieliska vieta, kur bez maksas nogaršot dažādus labumus, taču esiet uzmanīgi – iedod velnam mazo pirkstiņu, viņš paņems visu roku!

Cioccoshow Bologna:

Teaser trailer: 


Vēl alternatīva iespēja ir doties apmeklēt itāļu sagras – vietējos svētkus, kas katru gadu tiek rīkoti visā Itālijas teritorijā un kuru ietvaros tiek organizēti tirdziņi un dažādi pasākumi. Sagra var būt veltīta pilsētas aizstāvim, kādam senam amatam vai tradīcijai, kā arī tipiskajiem produktiem vai ēdieniem. Ābolu svētki Trentīno reģionā, zivju - Ligūrijā, pirmo ēdienu - Umbrijā, pīļu – Markē, čili piparu vai kastaņu – Kalabrijā, un šādi varētu turpināt bezgalīgi! Katrā reģionā vairākās pilsētās notiek dažnedažādas sagras, kas ļauj tuvāk iepazīt bagātīgo itāļu kultūru un nogaršot tradicionālos ēdienus.

Apkopotas Itālijā notiekošās sagras, var meklēt pēc reģioniem, veidiem, mēneša u.c.: http://www.sagreinitalia.it/

Ja, savukārt, negribas burzīties pūlī un vēlies mierīgāku atmosfēru, vari doties iepazīt Itālijas vīna darītavas un eļļas spiestuves, arī tur reizēm tiek piedāvātas bezmaksas ekskursijas un pat degustācijas!

Ja, savukārt, negribas burzīties pūlī un vēlies mierīgāku atmosfēru, vari doties iepazīt Itālijas vīna darītavas un eļļas spiestuves, arī tur reizēm tiek piedāvātas bezmaksas ekskursijas un pat degustācijas! Vislabākais laiks ir oktobris un novembris, kad notiek vīnogu un olīvu ievākšana un jauno produktu gatavošana. Ja šajā laikā sanāk būt Itālijā, noteikti painteresējies par to, ko piedāvā tuvumā esošās vīna darītavas un eļļas spiestuves, bezmaksas degustācijas un ekskursijas tur ir bieža parādība!

Bet tiem, kas viesojas Abruzzo reģionā, ir sniegta iespēja visa gada garumā par brīvu nobaudīt vīna darītavas Dora Sarchese ražoto sarkanvīnu, un pavisam neparastā veidā – tur ir atklāta pirmā vīna strūklaka pasaulē! Mūsu bloga redaktore Ieva ir aprunājusies ar darītavas saimnieku un zina teikt, ka klāt neviens nestāv un neskaita, cik daudz vīna katrs izdzer, bet pildīt pudelēs un ņemt līdzi gan nav atļauts. Strūklaka atrodas pie ieejas, var atbraukt, padzert vīnu (ar skatu uz vīna dārzu) un doties prom. Neviens nav spiests apmeklēt vīna darītavu vai kaut ko nopirkt. Bet, kas vēlās, ir iespēja izstaigāt arī vīna darītavu (bez maksas), ja saimniekiem ir laiks. Vai tad saimniekam nav žēl tā vīna, kas bez maksas tiek izdzerts? Nav, jo tik pat lielus naudas līdzekļus būtu vajadzējis ieguldīt reklāmā, bet tā vietā ir bezmaksas strūklaka - vislabākā reklāma! :)



 

3. RIFUGI & BIVACCHI

 

Pat naktsmītnes Itālijā var atrast par brīvu! Varbūt ne pieczvaigžņu viesnīcās vai ar iekļautām brokastīm, taču, bez šaubām, ar lielisku panorāmu! Šajā rakstā pastāstīšu par kalnu mājiņām un bivakiem - kalnos izbūvētām patvēruma vietām, kas paredzētas ekskursantiem un alpīnistiem. Rifugio (kalnu mājiņa) parasti ir labāk aprīkota un ietilpīgāka naktsmītne nekā bivacco (kalnu apmetne), kas ir mazāka un piedzīvojumu meklētājiem sniedz tikai pašu nepieciešamāko – pajumti.

Bivacco perugino
Tiem, kas ir iemīlējuši pastaigas kalnos, ātri vien ar vienas dienas pārgājieniem vairs nepietiek - gribas iet tālāk, kāpt augstāk un redzēt vairāk, un tieši tā notika arī ar mums. Bijām atraduši domubiedrus Erasmus un vietējo studentu lokā un kādā agra pavasara sestdienā pakojām somas, lai dotos iekarot otru augstāko Trento ieskaujošo kalnu virsotni – Marzola, 1700 m.vjl. Draugi zināja teikt, ka tur būs rifugio, tātad par naktsvietu neesot jāuztraucas. Labi, telti šoreiz atstājam mājās, sametam somā daudz siltu drēbju, guļammaisus, prīmusiņu un makaronu paku, nopērkam lielo sešpaku ar ūdeņiem un esam gatavi doties ceļā. Kopumā bijām aptuveni desmit cilvēki un nolēmām, ka kādu gabaliņu brauksim ar mašīnu, lai ir garantija, ka virsotni sasniegsim, kamēr vēl gaišs. Salēcām mašīnās un uzbraucām līdz stāvvietai aptuveni 700m augstumā. Tur arī motorizētie spēkrati tika atstāti un tālāk devāmies ar kājām, lielās somas mugurā, smaids pa visu seju un raitā solī mūzikas un čalu pavadījumā augšā kalnā. Taka nebūt nebija vienkārša – nepārtraukts slīpums, kas tā vien centās aizbaidīt smaidus un ieperināt mūsos nemotivējošas domas. Par laimi, pirmais lieliskais panorāmas punkts nebija tālu – jau pie 1000m atzīmes.


Tur ieraudzīju arī pirmo rifugio, skaistu guļbūves ēku, tādu kā viesu mājiņu, kur pieejamas visas ērtības – mašīnu piebrauktuve, gultas, tualete, ūdens un pat restorāns. Protams, par apmešanos šādā mājiņā ir jāmaksā, būtībā tā ir maza viesnīciņa ne pārāk augstu kalnos, kur jebkurš interesents var sev rezervēt vietiņu un doties pavadīt brīvdienas svaigā gaisā. Mūsu rifugio mūs gaidīja vēl 700m augstāk. Silta tēja, līdzi sagatavotās uzkodas, pāris bildes un esam gatavi pamest skaisto panorāmas punktu un turpināt savu ceļu uz virsotni. Šis posms bija vēl nogurdinošāks, ik pa laikam piestājām, lai atpūstos, jo slīpās meža serpentīna taciņas ātri vien izsūca gandrīz visus mūsu spēkus… Domājot pozitīvas domas un atbalstot viens otru, brīdī, kad šķita, ka līdz galam laikam tomēr netiksim un būs jānakšņo mežā, pamanījām sarkan-balto norādi (lasi iepriekšējo rakstu), kas glābjoši paziņoja, ka tūliņ-tūliņ esam galā.


Atrodamies 1623m augstumā, sasniegts bivacco Bailoni un līdz Marzolas virsotnei atlicis 0.2 (20 minūtes, nu jau mākam lasīt!). Aiz nākamā pagrieziena mūsu skatam atklājās mūsu naktsmītne – maza akmens mājiņa ar galdiņiem ārpusē un vietu ugunskuram. Iekšā divi stāvi, pirmajā – lieli galdi un soli, virtuvīte ar izlietni, dažām pannām, katliem un galda piederumiem, divas krāsniņas un malka blakus tām, otrajā – vieta, kur izklāt guļammaisus. Lieliski! Mājiņa, kas aprīkota ar visu nepieciešamo un pieejama ekskursantiem bez maksas! (Patiesībā pēc aprīkojuma un izmēra šis vairāk atgādināja rifugio nevis bivacco kā vēsta tā nosaukums) Vienīgais mūsu uzdevums ir atstāt visu kārtībā, kad dodamies prom, piemēram, nomazgāt izmantotos traukus, atnest jaunus malkas krājumus un izslaucīt grīdu.

Bivacco bailoni (bezmaksas)
Bivacco bailoni (bezmaksas)
Aplūkojuši savu pajumti, devāmies iepriecināt acis ar lielisko skatu pār Trento apkārtni un savākt malku, lai iekurinātu ugunskuru. Vakarā, sasēduši ap siltajām liesmām, atklājām, ka katrs ir sagatavojis ko ēdamu, un laidām uz riņķi trauciņus ar salātiem, makaronus ar vairāku veidu mērcēm (esam tomēr Itālijā), risoto un pa kādam dzērienam. Pēc lieliski pavadītā vakara likāmies uz auss un no rīta svaigiem spēkiem apbrīnojām brīnišķīgo vietu, kur bijām nonākuši. Ap 9 no rīta mums pievienojās kāds pavecāks itāļu pāris (nezinu, cikos viņi sāka kāpt, jo mums tikšana līdz augšai aizņēma kādas četras stundas…) un, kad grasījāmies doties lejā, ieradās vēl viena grupa ar jauniešiem, tātad var secināt, ka šīs mājiņas tiešām tiek izmantotas un nav jau brīnums!  Dabas mīļotājiem un sportiskiem piedzīvojumu meklētājiem šāda iespēja noteikti ir jāizmanto – bezmaksas naktsmītne kalnos, rīta saule, kas paceļas pāri virsotnēm, elpu aizraujošas panorāmas, miers un svaigs gaiss!

Rifugio lagazuoi (maksas)

Maksas rifugio – kalnu viesnīciņa, kas piedāvā dažādus pakalpojumus un ērtības. Līdz tai var nokļūt ar mašīnu, tur rezervējamas istabiņas ar ērtām gultām, pieejama tualete, ūdens un pat restorāns. Parasti šādi rifugi atrodas ne augstāk par 1000m.vjl. un ir slēgti aukstajos mēnešos.

Bezmaksas rifugio - nepiedāvā tik daudz ērtību, šādā kalnu mājiņā neviens tevi nesagaida (varbūt tikai kāds cits ekskursants), ar automašīnu tai nevar piekļūt, taču tev ir pieejams viss nepieciešamais, lai mierīgi un omulīgi pārlaistu nakti – vieta, kur izgulties, galdi, daži vienkārši trauki un pannas, krāsniņa, malka, ūdens. Atrodas augstumos starp 1000 un 2000m.vjl. un ir atvērts siltajos mēnešos.
Bivacco - pavisam maziņa visbiežāk no metāla veidota būdiņa, kurā patverties jau augstāk kalnos (sākot no aptuveni 2000m), kas sniedz patvērumu ekskursantiem, visbiežāk jau alpīnistiem, jo nokļūt līdz bivacco bieži var tikai ar atbilstošu aprīkojumu. Vietas tajās pietiek aptuveni desmit cilvēkiem, būdiņā ir gultasvietas, retāk galds vai krāsniņa. Bivacchi ir atvērti visu gadu.

Itālijas karte, kur, uzspiežot uz interesējošā reģiona, redzami visi tur esošie rifugi un bivacchi, pieejami īsi apraksti, “darba laiki”, norādes uz mājaslapām, koordinātas u.c. noderīga informācija - ŠEIT.

 

2. TREKKING

Tiem, kam patīk daba, pastaigas svaigā gaisā un elpu aizraujoši skati, trekings jeb došanās pārgājienā būs īstā nodarbe! Itālijā ir izveidots viens no plašākajiem taku tīkliem visā Eiropā – tas ietver aptuveni 60 tūkstošus kilometru visas valsts teritorijā, tātad katrs var atrast maršrutu savai gaumei. Lieliski ir tas, ka taciņas ir marķētas ar sarkan-baltu zīmi, lai palīdzētu nenomaldīties, kā arī ir uzstādītas norādes uz to galapunktiem un citiem, pa ceļam apskatāmiem objektiem.


Mana pirmā “tikšanās” ar norādēm un taku marķējumiem gan bija neuzticības pilna. Kādā svētdienas vakarā kopā ar draugu nolēmām, ka pienācis laiks iepazīt Trento apkārtni, jo pilsētai visapkārt slejas kalni un ar visparastāko pilsētas autobusu par nieka 1,20€ var nokļūt teju 1000m augstumā. Šādas iespējas grēks neizmantot! Ielecām pirmajā autobusā, kas nāca, un pēc pusstundas jau atradāmies kādā mazā Trento piepilsētiņā. Pa ceļam karšu aplikācijā izpētījām, kur tuvumā ir kādi panorāmas punkti un izdomājām maršrutu pa mazajām taciņām.



Pastaigas sākumā ievērojām vairākas sarkan-baltas norādes – gan uz mūsu izvēlēto skatu punktu, gan uz citiem objektiem. Papildus nosaukumiem un taku numuriem tur bija attēloti vēl kaut kādi cipari, kas ļoti atgādināja distances norādi, un, tā kā pie mūsu galamērķa bija uzrādīts “0,4”, nospriedām, ka 400 metru un būsim galā. Taka ieveda mežā un pēc 20 minūtēm sākām uztraukties, jo galā vēl nebijām un noteikti bijām nogājuši daudz vairāk nekā solītos 400 metrus. Drīzumā kādā taku krustojumā ieraudzījām vēl vienu norādi, tagad līdz mūsu skatu punktam atlicis “0,05”! Bijām pilnīgā nesaprašanā, ko tas nozīmē, un cerējām, ka drīz būsim klāt, jo vēl bija jāpaspēj noķert pēdējais autobuss atpakaļ uz pilsētu… Par laimi, izrādījās, ka skatu punkts turpat tuvumā vien bija, mūsu acīm pavērās lieliska panorāma pār Trento, sākumā dienasgaismā, pēc brīža jau krēslā, gaismiņām piebārstīta. Apbrīnojuši skaisto skatu, rikšiem devāmies atpakaļ uz pieturu un jokojāmies par dīvainajām zīmēm. Vēl pāris turpmākajos braucienos sarkan-baltajām norādēm neuzticējāmies un, ieraugot tādu marķējumu uz takas, smējāmies, ka labi nebūs, taču… Entuziastiski meklējot jaunas takas, bibliotēkā biju paņēmusi grāmatu, kurā bija stāstīts par organizāciju, kas uztur šīs takas un tur noskaidroju, ka mistiskie cipari atbilst laikam, ko konkrētais posms varētu aizņemt, to veicot mērenā tempā! Nu jokiem bija beigas un nākamajā pārgājienā pārbaudījām, ka viss lieliski strādā – ja uz zīmes rakstīts “0,4”, tātad attiecīgo objektu sasniegsi aptuveni 40 minūšu laikā. Tā sarkan-baltie maršruti kļuva par mūsu uzticamākajiem pavadoņiem mežos, kalnu takās un citos dabas objektos!






Visplašākais sarkan-balto taku tīkls ir tieši Trentīno reģionā, jo tur darbojas Trento Alpīnistu asociācija (SAT), taču arī citur Itālijā ir milzum daudz lielisku taku, par kurām rūpējas Itālijas Alpīnisma klubs (CAI) un vietējās reģionu organizācijas. Tieši tādas pašas sarkan-baltas norādes un noderīgo marķējumu atradām, piemēram, iepazīstot Cinque Terre takas Ligūrijas novadā.

Internetā ir iespējams atrast katra reģiona taku kartes, informāciju par to sarežģītības pakāpi, ieteikumus un bildes, kas ļauj katram izvēlēties savai sirdij tuvāko un sagatavotības pakāpei atbilstošāko! Itālijas grāmatnīcās atrodamas arī daudz grāmatas ar maršrutu apkopojumiem un noderīgu informāciju ceļotājiem.

Trekinga iespējas Itālijā tiešām ir ļoti plašas un sniedz lielisku iespēju iepazīt tās daudzveidīgo dabu, aktīvi pavadīt laiku svaigā gaisā un atklāt neaizmirstamas un elpu aizraujošas panorāmas!

Trentīno reģions (Taku saraksts un karte, zīmju un norāžu skaidrojumi u.c.)

Itālijas Alpīnisma klubs (Linki uz katra reģiona organizāciju mājaslapām)

€ Mājaslapa ar dažādiem trekinga maršrutiem visā Itālijā un citu noderīgu informāciju

€ Noteikti iesaku aplikāciju “maps.me”, kas par brīvu pieejama gan AppStore, gan GooglePlay. Tā manos ceļojumos ir bijusi ļoti noderīga, jo uzrāda panorāmas punktus, dzeramā ūdens punktus un plašu taku (un pat ļoti mazu taciņu) tīklu, kā arī darbojas offline!



1. #DOMENICALMUSEO

Lieliska Itālijas Kultūras ministrijas iniciatīva, kas visā Itālijā ir guvusi milzīgu popularitāti – katra mēneša pirmajā svētdienā visi valsts muzeji, mākslas galerijas un kultūras pieminekļi ir apskatāmi bez maksas!


Par šo akciju es uzzināju nejauši, taču kopš tā brīža tās piedāvātās iespējas izmantoju gandrīz katru mēnesi, jo neatkarīgi no tā, kurā Itālijas pilsētā tu atrodies, kāds muzejs tev tuvumā ir iedevis brīvdienu kases aparātiem un atvēris durvis apmeklētājiem! 

Pirmajos mēnešos biju diez gan kautrīga un devos iepazīt vietējos muzejus savā mājvietā Trento un tuvumā esošajā pilsētiņā Rovereto. Apskatīju Modernās un laikmetīgās mākslas muzeja kolekciju un izstādes, kā arī pavadīju veselu dienu Zinātnes muzejā MUSE, kur varēja ne tikai aplūkot patstāvīgo ekspozīciju, bet arī redzēt darbībā 3D printeri, pārbaudīt dzīvē fizikas likumus un pat noklausīties nelielas informatīvas lekcijas ar eksperimentu paraugdemonstrējumiem. 

Apetīte rodas ēdot – pēc šādas veiksmīgas pieredzes ieguglēju “domenicalmuseo” un uzzināju, ka šī akcija darbojas visā Itālijā - par brīvu var apmeklēt, piemēram, Ufici galeriju Florencē, Romas Kolizeju vai pat Pompejas drupas! No šī brīža savus tālākos ceļojumus plānoju tā, lai tajos iekļautos mēneša pirmā svētdiena, jo laist garām šādu iespēju būtu patiešām muļķīgi. Un ne jau es esmu vienīgā, kas tā domā… Vienā no šīm svētdienām biju Romā un biju ieplānojusi bez maksas apskatīt tieši slaveno Kolizeju, bet ieraugot to rindu… Sapratu, ka daudz prātīgāk ir doties uz kādu mazāk populāru muzeju un redzēt turienes dārgumus nekā pavadīt pusi no dienas, stāvot rindā pie Kolizeja. Aši izmainīju plānu un devos uz Nacionālo modernās un laikmetīgās mākslas galeriju pāris metro pieturas tālāk un, lai arī tur netrūka mākslas baudītgribētāju, pēc pusstundas jau apbrīnoju itāļu un pasaules mākslinieku meistardarbus. Rezultātā trīs stundu gaidīšanu rindā iemainīju pret piecām aizraujošām stundām milzīgā mākslas galerijā un Kolizeju mierīgi apmeklēju nākamajā dienā (ar gidu, par ko arī laimīgajā svētdienā būtu bijis jāmaksā). Šādu taktiku iesaku arī tev – izmanto šīs svētdienas, lai apmeklētu mazāk populārus tūrisma objektus! 

Vēl iesaku pirms apmeklējuma pārliecināties, vai izvēlētā iestāde piedalās #DOMENICALMUSEO iniciatīvā un kāda tur ir kārtība, jo atsevišķos muzejos apmeklētāju plūsma tiek organizēta, iekšā laižot noteiktos laikos. Saraksts ar visām iestādēm, kas piedalās akcijā, katru mēnesi tiek publicēts Itālijas Kultūras un tūrisma ministrijas mājaslapā: www.beniculturali.it
Arī individuālajās muzeju, galeriju u.c. mājaslapās cenu sadaļā parasti ir atrodama informācija, vai tie piedalās šajā iniciatīvā.
Par svētdienām, pildītām ar kultūru!

Informatīvs video: