Tulkojam!

Mēs piedāvājam gan specializētos, gan literāros tulkojumus, neskatoties uz izvēlēto tematu (tulkojam gan juridiskos, gan tehniskos, gan zinātniskos tekstus).

Tulkojuma cena ir atkarīga no teksta sarežģītības pakāpes, tulkojuma veida un rakstu zīmju skaita.

Tāpat piedāvājam arī notariāli apstiprinātus tulkojumus.

 ----

L'ITALII offre vari tipi di traduzione - traduzione tecnica, scientifica e commerciale.

Il costo dipende dal numero di caratteri, dall'urgenza imposta dal cliente e dal livello di difficoltà del testo da tradurre.

È possibile avere le traduzioni con autenticazione dal notaio.



Netulkojamie vārdi


Itāļiem ir paveicies ne tikai ar garšīgām picām, elpu aizraujošām ainavām un apskaužamu dzīvesstilu, bet arī ar krāšņu valodu, kurā atrodami vienreizēji vārdi, kuriem līdzvērtīgus latviešu valodā nav iespējams atrast. Lūk, daži šādi, skanīgi un noderīgi, vārdi!










Pronto


Kāpēc itāļi, atbildot uz telefonzvanu saka PRONTO? Pronto ir itāļu valodas īpašības vārds ar nozīmi “gatavs”, taču līdz galam nenoskaidrotu iemeslu dēļ šis pats vārds tiek izmantots, atbildot uz telefonzvaniem. Ir izvirzītas divas vienlīdz ticamas hipotēzes, abas saistītas ar telefonsakaru pirmsākumiem.

1) Telefonzvanus sākotnēji pārvaldīja operatori, kuru pienākums bija izveidot savienojumu starp divu lietotāju telefoniem. Kad savienojums bija izveidots, operators par to abām pusēm
paziņoja ar vārdu “gatavs”, un tikai pēc tam saruna varēja sākties.

2) Tā kā pirmie telefonu lietotāji Itālijā bija militārpersonas, policisti un ugunsdzēsēji, viņiem bija pierasts, atbildot uz telefonzvanu, apliecināt savu gatavību rīkoties.

Iespējams, ka abās versijās slēpjas daļa patiesības! Lai nu kā, šis ieradums ir kārtīgi iesakņojies - lai gan kopš pirmā telefonzvana ir pagājuši vairāk nekā 100 gadi, itāļi joprojām, atbildot saka pronto!

Salve


Ja esi kaut dažas dienas pavadījis Itālijā, noteikti būsi pamanījis itāļu draudzīgo attieksmi: pat jauns klients, kas pirmo reizi ienācis kādā veikalā, tiek sagaidīts ar jūsmīgu ciao. Īpaši formālās situācijās gan tiek izvēlēts pieklājīgais buongiorno, taču dažkārt šo divu vārdu vietā ir dzirdams mazāk zināmais “salve”. Ko tas īsti nozīmē un kad tiek izmantots? 
Salve ir itāļu sasveicināšanās formula, kuras izcelsme meklējama latīņu valodas dziļumos: latīņu valodā runājošie itāļu priekšteči izmantoja vārdu salvere kā labas veselības vēlējumu sarunas beigās, uz atvadām. Vēlāk, kad vārds jau bija iekarojis savu vietu itāļu valodā, to sāka izmantot kā sasveicināšanās formulu sarunas sākumā, un šādi tas tiek izmantots joprojām.
Daudziem itāļiem šis vārds nepatīk, jo tas nav ne šis, ne tas: ne “čau”, ne “labdien”. Taču tajā pašā laiks šī īpašība ir galvenais iemesls, kāpēc salve izmantojums pēdējā laikā ir paaugstinājies: šī ir vienīgā neitrālā sasveicināšanās formula, kas nav ne pārāk draudzīga, ne pārāk formāla (līdzvērtīga latviešu valodā izmantotajam sveiki). Līdz ar to, situācijās, kad nav skaidrs, kura no formulām izmantojama, var izvēlēties “zelta vidusceļu” – neitrālo salve. Šī iespēja lieti noder arī tad, kad nav skaidrs, vai jāsaka buongiorno, vai arī pienācis laiks teikt buonasera.

 

Žalūzijas


Nostāsti vēsta ka žalūziju vārda izcelsme saistīta ar itāļu gelosia vai franču jalousie (abi nozīmē "greizsirdība"); kāds greizsirdīgs vīrs izgudrojis žalūzijas, lai paslēptu savu skaisto mīļoto no citu acīm. Caur puspievērtām žalūzijām viņa varējusi skatīties pa logu, bet nebija redzama no ielas puses.

Itāļu valodā žalūzijas tiek dēvētas par le tende veneziane (neatradām skaidrojumu, kāpēc), bet itāļi raksta, ka par spīti nosaukumam šīs žalūzijas ir izgudrotas Japānā, nevis Venēcijā.

Romiešu žalūzijas itāliski tiek sauktas par tende a pacchetto, līdz ar to nav skaidrojuma, kāpēc latviski tās ir romiešu žalūzijas.





A Carnevale ogni scherzo vale


Jau kopš šīs tradīcijas pirmsākumiem karnevāls ir bijis īpaši laimīgs periods, kad cilvēki varējuši mest mieru darbiem un ikdienas pūlēm un nodoties atpūtai, priekiem un izklaidēm. Piemēram, Viduslaikos tas bijis vienīgais gada laiks, kad cilvēki varējuši aizmirst par reliģiskajām un sabiedrības normām, neievērot ikdienas pienākumus un nodoties nevaldāmai dzīves baudīšanai, kura striktajā un ierobežojošajā Viduslaiku ikdienā nebija iespējama. Tā kā Karnevāla laikā visi valkāja maskas, bija iespējams slēpt savu patieso identitāti un tiešām atļauties darīt to, kas citkārt būtu neiedomājams! Turklāt, tā kā uzreiz pēc karnevāla sākas Lieldienu gavēnis, karnevāla laikā drīkstēja dzert un ēst visu, cik vien kārojas! Tāpēc joprojām Itālijā mēz teikt, ka "A Carnevale ogni scherzo vale" (burtiski - "Karnevālā visi joki ir atļauti") - karnevāla laikā esam brīvi un varam darīt to, kas pašiem tīk, atstājot domas par darbiem un raizēm uz vēlāku laiku!


Ti amo vs. Ti voglio bene

 


Visa pasaule dēvē itāļu valodu par mīlestības valodu, un tā šo titulu ir godam nopelnījusi. Ne tikai tāpēc, ka itāļu valodā Petrarka rakstīja dzejas vārsmas mīļotajai Laurai vai mīlnieki savām dāmām dziedāja serenādes, bet arī tāpēc, ka mīlestību itāliski var izteikt vairāk nekā tikai ar vienkāršu “Es tevi mīlu”.

Visbiežāk izmantotie mīlestības apliecinājumi ir “TI AMO” un “TI VOGLIO BENE”. Šīs frāzes gan nevajadzēju sajaukt un uzskatīt par sinonīmiem, jo tās katra izsaka kaut ko citu. 

→ “TI VOGLIO BENE” burtiski varētu tulkot kā “Es tev vēlu labu”. Latviski varbūt šāda frāze šķiet bezpersoniska un ne pārāk sirsnīga, taču itāliski tā ir mīlestības pilna un izsaka ļoti siltas pieķeršanās jūtas. Tieši šī frāze tiek izmantota, lai izteiktu mīlestību pret vecākiem un pret citiem ģimenes locekļiem, kā arī pret draugiem. 


Toties “TI AMO” (latviski - “Es tevi mīlu”) izsaka spēcīgu mīlestību pret vienu īpašo, mīļoto cilvēku. Izklausītos pagalam jocīgi un nepareizi, ja tas tiktu teikts vecākiem, radiem vai pat labiem draugiem. Šis mīlestības apliecinājums tiek pietaupīts īpašam cilvēkam īpašos gadījumos. Bez tam, savā ziņā (runājot par pāra attiecībām) abas frāzes izsaka dažādas mīlestības pakāpes: nesen uzsāktās attiecībās jau kopš pašā sākuma varam teikt “TI VOGLIO BENE”, bet, lai nokļūtu līdz “TI AMO”, attiecībām ir jānobriest.





Romas “saldā dzīve” un pirmais paparazzi

 

1960.gadā uz Itālijas un pasaules kino ekrāniem parādījās izcilā itāļu režisora Federiko Felīni filma “La dolce vita”, kurā septiņās epizodes tiek atveidota tā laika Romas “saldā dzīve” un kurā galvenās lomas atveido Marčello Mastrojāni un Anita Ekberga. Filma ir ieguvusi pasaules slavu un atzinību (gan prestižajā Kannu kinofestivālā, gan ASV Kinoakadēmijas Oskaros), un tajā ir skatāma viena no slavenākajām ainām itāļu kino vēsturē (abu galveno varoņu naksnīgais pastaiga Trevī strūklakā). Līdz ar šo filmu itāļu ikdienā ienāca jauns apģērba gabals - džemperis ar augsto apkakli (tā saucamā “bītlene”), kuru filmā valkāja Mastrojāni tēls un kurš tāpēc itāliski tiek dēvēts par il dolce vita. Bet šie nav vienīgie filmas nopelni… Tieši šajā Felīnī filmā ir sastopams pirmais paparaci (paparazzi) fotogrāfs!

Līdz ar Mastrojāni un citiem filmas tēliem, pa Romas ielām nemitīgi klīst arī kāds fotogrāfs, cenšoties atrast un iemūžināt pārsteidzošas un skandalozas ainas no bagāto un slaveno Romas iedzīvotāju dzīvēm, īpaša uzmanība tiek pievērsta Anitas Ekbergas atveidotajai Silvijai, slavenai kino zvagznei. Tā kā šī fotogrāfa uzvārds filmā ir Paparazzo, kopš filmas iznākšanas visi uzmācīgie fotogrāfi, kas bieži vien nekaunīgi mēģina atklāt vissīkākās detaļas par slavenību dzīvēm, tiek dēvēti par paparazzi (daudzskaitļa forma vārdam “paparazzo”). Šādi fotogrāfi, protams, Romā un citur pasaulē jau bija sastopami pirms filmas iznākšanas, taču tiem nebija īpaša apzīmējuma.

Šādu vārdu fotogrāfa tēlam ierosinājis filmas scenārija autors un itāļu rakstnieks Enijo Flajāno (Ennio Flaiano), uzskatot, ka šim fotogrāfam nepieciešams ievērojams vārds, kas precīzi atspoguļotu tēla būtību un kas netiktu viegli aizmirsts. Šodien ir skaidrs, ka Flajāno ir izdarījis pareizo izvēli, jo uzmācīgie slavenību fotogrāfi visā pasaulē joprojām tiek dēvēti par  paparazzi.

Vārda izcelsmei ir atrodami divi skaidrojumi, jo pats Felīni pats bieži vien stāstīja atšķirīgas versijas. Iespējams, vārds nāk no abruciešu (reģions Itālijas vidienē) dialekta, kurā ar šādu vārdu apzīmēja gliemežvākus: Flajāno salīdzinājis fotoaparātu objektīvus ar gliemežvākiem, kas atveras un aizveras. Cita versija apgalvo, ka vārds radies, saliekot kopā vārdus “pappatacci” (odam līdzīgi kukaiņi) un “ragazzi” (puiši, jaunieši); šī vārda izcelsme skaidro raksturo paparazzi dabu - kaitinoši un uzmācīgi kā odi!


Interesanti!

No šī varda itāļu valodā ir radies arī darbības vārds “paparazzare”, kas apzīmē šo fotogrāfu darbības (foto uzņemšanu).

Par paparaci karali (il re dei paparazzi) Itālijā tiek dēvēts itāļu fotogrāfs Rino Barillari, kurš jau kopš pusaudža gadiem Romas ielās dzen pēdas un fotogrāfē slavenības no visas pasaules!



 

Settimana bianca = Baltā nedēļa.


Tās ir ziemas brīvdienas (tradicionāli nedēļas garumā) Itālijas kalnos, kuru ietvaros tiek baudītas dažādas, galvenokārt sportiskas, ziemas aktivitātes. Visaktīvākais (un dārgākais) ziemas brīvdienu periods ir Ziemassvētku brīvdienas, tāpēc labāk baltās nedēļas baudīšanai izvēlēties decembra pirmo vai janvāra otro pusi (liela iespēja, ka būs daudz sniega, zemākas cenas un mazāk cilvēku).

Ko darīt baltajā nedēļā?



 

Paghiamo alla romana!?

 

Pēc bagātīgām vakariņām plašā draugu lokā kādā mājīgā Itālijas picērijā ir pienācis brīdis apmaksāt rēķiņu. Pirms viesmīlis paspējis rēķinu atnest, kāds no draugu vidus iesaucas: Paghiamo alla romana!, tādejādi izvairoties no nepatīkamām situācijām un liekas laika kavēšanas.
Paghiamo alla romana (burtiski - maksāsim kā romieši) nozīmē sadalīt rēķinu vienādās daļās, neskaitot, ko, kurš un cik daudz pasūtījis un apēdis. Šāda maksāšanas metode Itālijā ir ļoti izplatīta, un daudzviet tas jau kļuvis pašsaprotami, ka rēķins tiks apmaksāts alla romana, jo ‘tā vienkārši ir ērtāk un tas aiztaupa daudz laika (kas tiktu pavadīts precīzi aprēķinot, cik liela summa pienākas no katra cilvēka). Pie tam, tiek uzskatīts, ka draugu vidū runāt par naudu nepieklājas, tāpēc, lai patīkamās vakariņas nebeigtos ar nepatīkamu skaitīšanu, kurš un cik daudz apēda, parasti tiek nolemts, ka rēķinu visi apmaksās vienādās daļās. 
Tā kā naudas jautājumi vienmēr un visur ir diezgan delikāti, var rasties situācijas, kur šāds maksāšanas veids var likties nepieņemams. Piemēram, Latvijā un arī daudzās citās valstīs nav pieņemts šāds rēķina apmaksas veids, tāpēc latvietis pēc restorāna apmeklējuma Itālijā var justies pārsteigts un pat neapmierināts par pārāk augsto summu, kas jāapmaksā. Šī iemesla dēļ neikdienišķās situācijās būtu vēlams pirms rēķina apmaksas vienoties, vai visi piekrīt maksāt “kā romieši”, un tas būtu arī laicīgi jāpasaka viesmīlim, jo ērtības un pieraduma pēc arī viesmīļi parasti mēdz visu skaitīt kopā un beigās dalīt rēķinu vienādās daļās.
Nav īsti skaidrs, kāpēc šis maksāšanas veids tiek saistīts ar romiešiem. Dažas no versijām vēsta, ka izteiciens radies jau viduslaikos, kad ticīgie svētceļnieki devušies uz Romu un bieži vien lielos pulkos devušies kopīgās pusdienās un vakariņās. Tā kā 20-30 cilvēku lielā pulkā bijis pārāk grūti un laikietilpīgi sarēķināt precīzu rēķinu katram atsevišķi, ērtības labas izlemts kopējo rēķinu dalīt visiem vienādās daļās. 
Kā pretstats šim izteicienam, ir sastopams arī cits, daudz retāk lietots izteiciens, kas nosaka, ka katras maksā pats par sevi: pagare alla genovese (maksāt kā dženoviešiem). Itālijā tiek uzskatīts, ka dženovieši ir diezgan skopi (nevaru šo apgalvojumu apstiprināt, bet tāds uzskats valda), tāpēc, vadoties pēc dženoviešu tradīcijas, katram ir jāmaksā tikai par to, ko pats pasūtījis.
Manuprāt, maksāt “kā romiešiem” ir ļoti ērti, šāds paradums aiztaupa laiku un liekus strīdus rēķina apmaksāšanas brīdī. Bet tas, protams, atkarīgs no katra personīgās izvēles. Galvenais ir kopīgi vienoties par maksāšanas metodi pirms rēķina saņemšanas, lai vakaru nesabojātu nepatīkamu rēķinu kārtošana! Uzzini vairāk par šo maksāšanas veidu šeit! P.S. - Lai izvairītos no neērtas situācijas rēķina apmaksas brīdī, vislabāk būtu, ja draugu pulkā būtu kāds, kas iesauktos: Stasera pago io! (“Šovakar maksāšu es!”). No šādas rēķina apmaksas neatteiktos neviens un vakars neapšaubāmi beigtos uz pavisam pozitīvas nots!







Aprile, dolce dormire


Aprīlī miegs ir saldāks nekā jebkurā citā gada mēnesī! Vismaz tā apliecina itāļu teiciens Aprile, dolce dormire.

Teiciena izcelsme ir cieši saistīta ar aprīlim raksturīgajiem laikapstākļiem - pēc ziemas drēgnuma aprīlī parādās pirmais karstums. Cilvēkiem ir grūti uzreiz pielāgoties krasajai laikapstākļu maiņai, tāpēc nākas cīnīties ar tā dēvēto pavasara nogurumu!
Aprīļa nogurums un ar to saistītais slinkums mocījis itāļus jau kopš seniem laikiem, par to liecina arī citi itāļu tautas ticējumi un izteicieni, piemēram: Aprile, dolce dormire e forte sospirare; i granai sono vuoti e le botti cominciano a sonare. (Zemnieku teiciens, kas stāsta, ka pavasara sākumā, kad ražas krātuves jau palikušas pavisam tukšas, zemnieku moka aprīļa nogurums un slinkums.) Aprile, dolce dormire, gli uccelli a cantare e gli alberi a fiorire. (Nozīme: kamēr cilvēki bauda saldo aprīļa miegu, daba nemaz neguļ - putni dzied un koki sāk plaukt.)
NB! Aprīlis nav vienīgais mēnesis, kam itāļu valodā raksturīgs kāds izteiciens. Piemēram, marts tiek raksturots kā Marzo pazzo (“Trakais marts”), jo marta laikapstākļi ir ļoti mainīgi un neparedzami.


Il guardaroba


Vai esi kādreiz brīnījies, no kurienes latviešu valodā radies tāds neparasts vārds kā garderobe? 
Visdrīzāk tam ir Viduslaiku franču valodas izcelsme*, bet ir pamanāma saikne ar itāļu valodu!


NB! Lai gan vārds itāļu valodā beidzas ar -a, tas ir vīriešu dzimtes vārds!


* Avoti liecina, ka vārds radies Viduslaikos no franču valodas vārdiem “garder” un “la robe”. Nenoliedzama radniecība ar itāļu valodu! :)



La ciabatta

Kas gan var būt kopīgs istabas čībām, elektrībai un maizei? Itāļu valoda!

Ar vārdu ciabatta itāļu valodā var apzīmēt pavisam dažādas lietas:
  1. Istabas čības. Ar tieši šādu nozīmi vārds cēlies no ebreju valodas vārda Shabbat (ar nozīmi – sestdiena), jo tieši šajā atpūtas dienā tika valkāti čībām līdzīgi apavi. Senāk itāļu valodā pat kurpnieki tika dēvēti par ciabattini.
  2. Elektriskais pagarinātājs. Savas plakanās un garenās formas dēļ tas atgādina čību, tāpēc itāļu valodā “aizņēmies” to pašu apzīmējumu!
  3. Maize. Arī garšīgā itāļu maize, ar kuru var pagatavot brīnišķīgas bruschettas, ieguvusi savu vārdu, pateicoties maizes formai!

Varbūt Tev nāk prātā citi itāļu valodas vārdi, kuriem ir vairākas, pat krasi atšķirīgas nozīmes?





La Dolce Vita

Kas gan ir tā Dolce Vita, par kuru runā ne tikai itāļu, bet arī daudzās citās pasaules valodās? Tā ir Saldā Dzīve - grezna, vieglprātīga un baudu piepildīta dzīve! To Itālijā pazīst jau sen, jo cilvēki tur māk gan labi un pelnīti atpūsties (atceries Il Dolce Far Niente*), gan atrast un novērtēt skaistu un saldu dzīvi! Tomēr tikai 1960. gadā izteiciens ienāca arī angļu valodā un kļuva pasaulslavens. Kāpēc? Pateicoties Federiko Fellīni filmai La Dolce Vita, kas vēsta par kāda žurnālista piedzīvojumiem pagājušā gadsimta Romas bohēmas saldajā dzīvē! Noskaties filmu, lai redzētu, kāda bija Itālijas skaistā dzīvē pirms pusgadsimta!

Starp citu, kopš 1960. gada Itālijā par dolcevita mēdz dēvēt arī džemperus ar augsto apkakli. Tieši tādu džemperi Marčello Mastrojāni valkājā filmas uzņemšanas laikā!




Il Dolce Far Niente!

Itāļi visā pasaulē tiek slavēti kā lieliski pavāri, mūziķi un mākslinieki, tomēr tikpat apbrīnojama un apskaužama ir viņu spēja baudīt dzīvi! Un baudīts Itālijā tiek viss - ēdiens, vīns, sarunas, cilvēki, mūzika... Pat bezdarbība Itālijā ir īpaša baudas forma! To apliecina viens no patīkamākajiem itāļu izteicieniem "Il Dolce Far Niente" jeb saldais nekā nedarīšanas prieks! Re, kā - dažreiz par slinkošanu nemaz nav jājūtas vainīgam! Un vasaras pēdējās skaistās dienas ir lieliska iespēja uz savas ādas izbaudīt šo saldo nekā nedarīšanas prieku!

Noskaties arī fragmentu no filmas "Eat, pray, love" ŠEIT.
  

 

Mamma mia!

Frāze, ko patiesi no sirds spēj izrunāt tikai īsts itālis! Un ja nu šis izteiciens nemanot iekļuvis arī Tavā ikdienas valodā, tad zini - esi godam uzskatāms par itāli!

Itālija vienmēr ir bijusi reliģioza zeme, tāpēc daudziem izteicieniem (arī šim) ir reliģiozas saknes - mamma mia ir viens no apzīmējumiem kādā tiek saukta Jaunava Marija. Sākotnēji mamma mia piesaukta ļoti traģiskās situācijās (nāve, dabas katastofa u.c.), meklējot glābiņu un palīdzību pie augstākiem spēkiem, tomēr šobrīd frāze ieviesta ikdienas lietojumā, kļūstot par precīzāko apzīmējumu jebkurai emocionālai situācijai - bailēm, pārsteigumam, neticībai, šaubām un arī priekam!

Šī frāze pat ir kļuvusi starptautiska, jo tieši tā devusi nosaukumu pasaulslavenajam mūziklam ar zviedru grupas ABBA dziesmām! Turklāt, ir pat atrodami avoti, kas apgalvo, ka pirmie astronauti, kas devušies ekspedīcijā uz Mēness, ne reizi vien piedzīvojuma laikā izsaukušies mamma mia...

NB!
Frāzes burtiskais tulkojums ir mana mamma, bet ņem vērā, ka ar itāļu valodu nekas nav tik vienkārši! Neļauj šai frāzei sevi apmuļķot! Patiešām runājot par savu mammu, itāļu valodā piederības vietniekvārds tiek lietots kopā ar artikulu pirms lietvārda - la mia mamma.



Ciao! Čau!

Lai gan Latvija un Itālija gan ģeogrāfiski, gan kulturāli ir ļoti atšķirīgas valstis, tomēr kaut kas kopīgs mums arī ir - latviešu un itāļiem sasveicinoties un atvadoties patīk lietot skanīgo un izteiksmīgo “Čau!” (“Ciao!”).

Vārda izcelsme meklējama venēciešu valodas izteicienā s-ciào vostro (itāliski - schiavo vostro), kas nozīmē “Es esmu jūsu vergs”. Venēciešu apzīmējums vergiem (s-ciào, itāliski - schiavo) cēlies no Viduslaiku latīņu valodas vārda sclavus, kas pirmsākumos apzīmēja slāvu tautību - kā izrādās, venēcieši savus vergus ieveda no slāvu apdzīvotās Balkānu pussalas!
Šī frāze, protams, nebija jāuztver burtiski, pareizākais tulkojums būtu “Esmu gatavs pakalpot” - tā tika lietota draugu un paziņu vidū un tika uzskatīta par draudzības un lojalitātes zīmi, kas apliecināja gatavību atbalstīt un palīdzēt! Venēcijas Republikas zelta laikmetā vārds izplatījās daudzās Eiropas valstīs un nokļuva pat Amerikā!
Laika gaitā sveiciens tika saīsināts uz ciào un šādā formā tiek lietots joprojām, apliecinot draudzīgu attieksmi visos sabiedrības slāņos!