Ceļojums

Elpu aizraujošā un mirstošā Čivita di Banjoredžo

Teksts: Ieva Smiļģe



Itālijas vidienē atrodas ļoti īpaša vieta -  “mirstošā pilsētiņa”, kurā laiks šķiet apstājies gadsimtiem senā pagātnē – skatam paveras neskartas kalnu ainavas, noputējis Viduslaiku bruģis, akmenī kaltas mājas un pazūd ikdienā tik pierastā mašīnu rūkoņa un, lai gan nemanāmā, tomēr nepārtrauktā tehnoloģiju zumēšana.  Tikai ~ 100 km attālumā no rosīgās Romas atrodas šis pagātnes dārgakmens, kurā dzīvo tikai 10 cilvēki un kurā nav mašīnu.

Runa ir par Čivita di Banjoredžo (Cività di Bagnoregio) Lacio reģionā. Pilsētiņu pirms 2500 gadiem dibinājuši etruski, un ciematiņa ēkās, pagalmos un pazemē joprojām ir saglabājušās etrusku konstrukciju paliekas. Pilsētas izveidei tika izvēlēta stratēģiski svarīga vieta – tuvu navigācijas, tirdzniecības un saziņas ceļiem, un šī izvēle nodrošināja pilsētiņas uzplaukumu un labklājību. Turklāt atrašanās uzkalnā ielejas vidū nodrošināja pilsētiņai iespēju no droša skatupunkta pārraudzīt tuvējo apkārtni.

Par laimi, nelielā, kalnu ieskautā pilsētiņa ir spējusi pārdzīvot vēlāko laiku notikumus un papildināt savu etrusku būtību ar viduslaiku un renesanses laikmeta iezīmēm. Tās spēja pretoties laikam, pārmaiņām un cilvēkiem visdrīzāk ir saistīta ar pilsētiņas atrašanās vietu – lai gan sākotnēji novietota nozīmīgu ceļu tuvumā, šobrīd tā nebūt nav “pa ceļam”; lai nokļūtu Čivita di Bagnjoredžo, ir jāpamet izvēlētais transportlīdzeklis un kājām jāmēro cementā lietais tilts, kas caur vienu no senajām ieejas arkām (vienīgo, kas joprojām ir saglabājusies) ieved interesentus tieši pilsētas centrālajā laukumā. Pilsēteles robežas iezīmē akmens mūri aiz kuriem atrodas... nekas, līdz ar to šis tilts ir vienīgais veids, kā tur nokļūt.



2016.gadā Čivitu apdzīvoja tikai 10 cilvēki, taču par vientulību tur sūdzēties nevar – ik gadu pilsētiņu apmeklē aptuveni 300 tūkstoši interesentu, kuriem par prieku pilsētiņā ir atvērti restorāni, kafejnīcas, viesnīcas un suvenīru bodes. Ceļotāju interese ir pilnībā saprotama – jau uz tilta, tuvojoties ieejas arkai, šķiet, ka mūsdienu pasaule kaut kur tālumā izgaist un priekšā paveras brīnišķīga aina no pagātnes. Akmenī kaltas mājas pārklāj koši zaļi vīteņaugi, māju ieskautajos pagalmos uz gadsimtiem senajām kāpnēm sēž kaķi un zied koši sarkanas pelargonijas, aiz pilsētiņas mūriem ir redzama zemāk esošā ieleja un attālie kalni. Tomēr nav vērts mēģināt vārdos ietērpt to sajūtu, kas rodas, pastaigājoties Čivitas ieliņās vai sēžot uz apsūnojušajiem akmens pakāpieniem, arī bildes nespēj atspoguļot Čivitas dāvātos skatus. Šī patiešām ir vieta, kas ir jāapmeklē un jāizbauda pašiem!

Čivitai diemžēl ir nolemts skumjšs liktenis. Tā tiek dēvēta par “mirstošo pilsētu” (“la città che muore”), jo izsenais pilsētiņas ienaidnieks joprojām ir enerģijas un apņēmības pilns – jau kopš etrusku laikmeta Čivita turpina cīnīties ar eroziju*. Pētnieki ir secinājuši, ka pēdējo 500 gadu laikā pilsētiņas apmērs ir samazinājies par 20-25% un katru gadu pilsētiņa zaudē 7 cm. Lai novērstu ēku sabrukumu, steidzami nepieciešams veikt glābšanas un saglabāšanas darbus, citādi Čivita varētu zaudēt vienīgo saskarmes punktu ar ārpasauli un tikt izolēta no apkārtējās pasaules. Bez tam, lai gan tūristu pūļi turpina šo vietu apmeklēt, tai draud izmiršana, jo iedzīvotāju skaits tajā arvien samazinās. Gan iedzīvotāju aizbraukšana, gan erozija ir dabiski procesi, tos ir grūti apturēt, līdz ar to Čivita tiek liktenīgi saukta par “mirstošo pilsētu”.



Mēs nevaram paredzēt Čivita di Banjoredžo nākotni, taču tās pagātne ir skaidra, jo tā joprojām ir mūsu acu priekšā – tā ir elpu aizraujoša un mēs to varam izdzīvot paši uz savas ādas, nevis filmās, bildēs vai nostāstos! Mēdz teikt, ka visi ceļi ved uz Romu – ja reiz tā ir, tad, ceļojot no Latvijas, neilgi pirms Romas šie ceļi var jūs nogādāt pie cementa tilta, kura galā atrodas gadsimtiem senā Čivita di Banjoredžo!


Noskaties video ŠEIT.


* Augsnes un iežu noārdīšanās un pārvietošana dabisku procesu rezultātā, piemēram, vēja vai ūdens iedarbībā.





Sicīlijas sātīgā saule

Materiāls pārpublicēts no žurnāla "Mans Mazais" (janvāris, 2015). Pateicamies žurnāla redakcijai par sadarbību!



Salento reģions, kas piedāvā jaunatklājumus visa gada garumā

Il Salento - da scoprire tutto l'anno



Gallipoli pilsēta ir viens no skaistākajiem un tūristu iecienītākajiem galamērķiem Apūlijā, Salento reģionā. Pilsētas nosaukums cēlies no grieķu valodas apzīmējuma “kalè polis” – “skaistā pilsēta”. Visā Itālijā Gallipoli ir pazīstama kā “Jonijas jūras pērle”. Pilsētas vēstures daudzo gadsimtu gaitā, Gallipoli ir pieredzējusi daudzu varu pakļautību, tostarp, romiešu, Burbonu, venēciešu. Šīs varas ir tiekušās paplašināt un attīstīt pilsētu – sevišķi tās ostu. 18. gadsimtā Gallipoli kļuva par eļļas ražošanas un tirdzniecības centru Vidusjūras reģionā. Šī eļļa tika izmantota, lai apgaismotu lielākās Eiropas galvaspilsētas.

Gallipoli è una delle mete turistiche più belle e ambite della Puglia e del Salento. Il nome della città deriva dal greco “kalè polis” ossia città bella, conosciuta in tutta Italia come la “Perla dello Ionio”.
Nel corso dei vari secoli, Gallipoli subì dominazioni di diversi popoli, tra i quali i romani, i Borboni e i veneziani che la portarono ad ampliare e sviluppare le attività portuali, al punto che nel settecento divenne la più importante piattaforma olearia del Mediterraneo per il commercio dell'olio lampante, utilizzato per l’illuminazione delle principali capitali europee.



16.gs. beigās un 17.gs. pirmajā pusē Gallipoli izauga un kļuva pazīstama kā baroka pilsēta, iegūstot šim mākslas un arhitektūras stilam raksturīgo greznību un spilgtumu. Gallipoli un visā Salento reģionā šo stilu iemieso daudzās baznīcas un pieminekļi, kas piesaista aizvien vairāk interesentu no Itālijas un visas pasaules. Citustarp viņus fascinē Sv. Agates baznīcas (Gallipoli katedrāles) majestātiskums un unikālā pilnībā restaurētā pazemes eļļas spiestuve via Antonietta De Pace, kas ir tikai viena no 35 šādām spiestuvēm pilsētā.

Tra la fine del sedicesimo secolo e la prima metà del diciassettesimo, si diffuse nella città il Barocco, una forma artistica e architettonica conosciuta per le sue decorazioni vistose ed eccessive che diedero lustro alle numerose chiese e monumenti presenti nella città bella e nel Salento (territorio che comprende l'area di Lecce e provincia), che attirano sempre più turisti da ogni parte d’Italia e del mondo, affascinati dalla maestosità della chiesa di Sant'Agata (duomo di Gallipoli) e dal frantoio ipogeo di via Antonietta De Pace, unico dei trentacinque frantoi ipogei del 1600 interamente ristrutturato.




Salento reģionu Itālijā un visā pasaulē pazīst kā vienu no tradīcijām bagātātākajiem reģioniem, kas pārsteidz un fascinē tā viesus. Šajās tradīcijās saaužas sakrālais un profānais. Ikvienu rituālu, kas raksturo lielāko daļu notikumu un darbību Salento reģiona iedzīvotāju dzīvē, pavada vietējās virtuves smaržas un garšas. Šī virtuve vilina visus gardu un veselīgu ēdienu mīļotājus. Šī pilsēta ir mākslas un kultūras mājoklis. Tās dzīves ritmu raksturo Apūlijas dienvidu un Salento reģiona tradicionālā deja pizzica, tās krāsas un temperamentu raksturo Gallipoli tradicionāli notiekošais karnevāls, kuram tradicionāli ar lielu rūpību un izdomu tiek  darinātas lielas lelles papier-mâché tehnikā. Tāpat to raksturo Lieldienu laikā notiekošie košie un tradīcijām bagātie krustaceļa gājieni un Ziemassvētku laikā tradicionāli rīkotie pasākumi un pilsētas rotājumi. Šajos gada periodos pilsēta piesaista īpaši daudzus tūristus.

La terra salentina è conosciuta per la ricchezza delle tradizioni popolari, che affascinano e sorprendono le genti, intrecciando sacro e profano. Ogni rito è accompagnato dai profumi e sapori della cucina nostrana che da sempre suscita un forte richiamo per gli amanti del gusto e del mangiare sano. Luoghi, arte e cultura: dal ritmo incalzante della pizzica all’appuntamento con il carnevale di Gallipoli, arricchito dai carri allegorici realizzati con sapienza dai maestri cartapestai; dalle atmosfere uniche delle processioni pasquali che da sempre richiamano folle di turisti incuriositi, giungendo al Natale con i suoi presepi viventi da visitare nei paesini dell’entroterra.






Gallipoli piedāvā arī skaistas dabas ainavas, lielisku ēdienu un vīnu, ērtas un viesmīlīgas naktsmītnes, kultūru un tradīcijas. Pilsēta piesaista ar garo krasta līniju, tumši zeltainajām smiltīm un kristālskaidro jūras ūdeni. Šīs īpašības “skaisto pilsētu” padara par itāļu tūristu iecienītāko galamērķi.
Ideāla vieta, kur svinēt un atpūsties, atrodoties Gallipoli, ir Bed & Breakfast Scalelle. Šī mītne atrodas netālu no vēsturiskās ieejas vietas pilsētā, tuvu jūrai un galvenajām tirdzniecības un citām tūristus interesējošām vietām. Te iemītniekiem piedāvā plašas un gaišas telpas, kas ir aprīkotas ar visām nepieciešamajām un vietējam klimatam pielāgotajām ērtībām – televizoru, gaisa kondicionētāju, atsevišķu terasi. B&B Scalelle piedāvā bagātīgas un daudzveidīgas brokastis, tīras telpas un veļas mazgāšanu. Šajā mītnes vietā jūs varat nobaudīt vietējos pārtikas produktus – Primitivo un Negroamaro vīnu, augstākā labuma olīveļļu, miežu un kviešu pastu. Baltvīna, fenheļa un olīvu smarža nodrošinās paliekošas aromātiskas atmiņas par mūsu skaisto zemi.
Visus minētos un arī citus produktus iespējams iegādāties uz vietas vai pasūtīt, izmantojot mājaslapu www.italiaprodottitipici.it.
 
Gallipoli offre anche bellezze paesaggistiche, enogastronomia, strutture ricettive, folklore e tradizione. Lunghe coste di sabbia e mare cristallino fanno della “città bella” la principale destinazione turistica italiana. Da qui nasce l'idea del “Bed & Breakfast Scalelle”, una struttura di recentissima costruzione, situata all’entrata della città, in prossimità del mare e dei principali servizi commerciali, il luogo ideale per chi vuole trascorrere una vacanza all’insegna della tranquillità e del relax. Le camere ampie, luminose ed accoglienti, sono dotate di tutti i comfort: aria condizionata, televisore, bagno e terrazzino privati. La prima colazione è ricca e varia e garantiamo il massimo impegno per la pulizia e la funzionalità della nostre camere con un accurato servizio di biancheria.

Il nostro B&B offre la possibilità di degustare ed assaporare i prodotti della cultura enogastronomica salentina, dai vini di Negroamaro e Primitivo, all’olio extravergine di oliva che va a condire le classiche frise di orzo o grano con pomodoro, dai tarallini al vino bianco o finocchio, alle olive miste aromatizzate della nostra terra. Tutti i prodotti degustati e tanti altri possono essere acquistati in loco o sul sito www.italiaprodottitipici.it




Apmeklējiet mūsu Facebook lapu un sazinieties ar mums Twitter:
Italia prodotti tipici FB: https://it-it.facebook.com/italiaprodottitipici?ref=stream
Italia prodotti tipici Twitter: https://twitter.com/itaprodtip
B&B Scalelle FB: https://it-it.facebook.com/scalellebedandbreakfast
B&B Scalelle Twitter: https://twitter.com/BBScalelle

Visitate le nostre pagine facebook e rimanete in contatto con Twitter:
Italia prodotti tipici FB: https://it-it.facebook.com/italiaprodottitipici?ref=stream
Italia prodotti tipici Twitter: https://twitter.com/itaprodtip
B&B Scalelle FB: https://it-it.facebook.com/scalellebedandbreakfast
B&B Scalelle Twitter: https://twitter.com/BBScalelle

 

 

 

Ko darīt un apskatīt Venēcijā karnevāla laikā?  

Cosa fare e vedere a Venezia in questo periodo?

 

Luca Rebesco, Canova Tour,  www.canovatour.it

 

Venēcijas karnevāls bez šaubām ir viens no slavenākajiem karnevāliem pasaulē. Tam ir ļoti sena izcelsme (11.gadsimta beigas), bet starptautiskā līmenī tas ieguva ievērību tikai 18.gadsimtā.

Il Carnevale di Venezia rappresenta sicuramente uno dei carnevali più famosi e conosciuti al mondo. Le sue origini sono molto antiche (fine XI° secolo) anche se però esso inizia ad essere noto a livello internazionale a partire dal XVIII° secolo. Un viaggio a Venezia merita sicuramente di essere organizzato per il Carnevale.


Pirmkārt, Jūs noteikti vēlēsieties iejusties šajā svētku atmosfērā, tāpēc varēsiet iegādāties kādu masku, kas tiek pārdotas it visur pilsētā, vai arī izrotāt Jūsu seju ar mirdzošām un dzīvīgām krāsām. Šādu pakalpojumu karnevāla laikā par ekonomiskām cenām piedāvā daudzi jaunieši dažādās pilsētas vietās.

Prima di tutto, voi desidererete sentirvi parte di questa festa ed atmosfera. Potrete quindi comperare una maschera, venduta dappertutto in città, o farvi decorare il vostro viso con colori vivaci e brillantina. Questo servizio, viene offerto ad un prezzo economico da molti giovani in vari punti della città.


Otrkārt, Jums noteikti jādodas uz Svētā Marka laukumu. Tieši šajā apkārtnē būs iespējams apbrīnot neskaitāmās maskas un dažāda stila masku tērpus. Daži no tiem ir tik skaisti un krāšņi, ka Jums apbrīnā mute paliks vaļā! Tie, kuriem interesē fotogrāfēšanas māksla, nedrīkst šo pasākumu palaist garām! Turklāt, Svētā Marka laukumā vienmēr tiek uzstādīta skatuve, kur svētku laikā ikdienas tiek rādītas dažādas izrādes.Tiklīdz ierodaties Venēcijā, pilsētās tūrisma informācijas centros varat saņemt karnevāla oficiālo ceļvedi. Bet iepriekš varat izpētīt karnevāla oficiālo mājaslapu ŠEIT.

Sicuramente dovrete raggiungere piazza San Marco e dintorni. E' proprio in quest'area, dove potrete
ammirare moltissime maschere, con costumi di diverso tipo e stile. Alcune vi lasceranno sicuramente a bocca aperta per il loro sfarzo e bellezza. Questo evento è sicuramente imperdibile per gli appassionati di fotografia.  In piazza San Marco viene sempre allestito un palco, dove si susseguono spettacoli di vario tipo quotidianamente. Appena arrivati a Venezia, procuratevi la guida ufficiale stampata del Carnevale presso le sedi dell'ufficio turistico della città, o consultate anche il sito internet ufficiale del Carnevale: QUI.
t/ .



2015.gada karnevāla jaunums būs ceļojošā teātra izrāde. Jums būs iespēja doties unikālā turnejā pa pilsētas teritorijām un iepazīt Venēcijas vietas, senos personāžus un vēstures mistērijas. Vairāk informācijas par šo pasākumu ŠEIT.

Una novità per il Carnevale 2015 sarà lo spettacolo teatrale itinerante. Potrete fare un originale tour attraverso calli e campi della città e conoscere luoghi e personaggi antichi e misteriosi della storia di Venezia. Per informazioni su questo evento:QUI..



Tiem apmeklētājiem, kas gribēs piedzīvot kaut ko pavisam īpašu un iejusties 18.gadsimta cildeno venēciešu ādā, būs iespēja pieteikties kādai no daudzajām kostīmu ballēm, kas tiek organizētas pilsētas bagātākajos namos. Šīs balles ir ļoti atšķirīgas - gan tēmas, gan cenas ziņā. Vairāk informācijas un pieteikšanās ŠEIT.

Per i visitatori che vogliono vivere un evento veramente speciale e sentirsi come i nobili veneziani del 1700, sarà possibile prenotare una delle tante feste in costume che vengono organizzate all'interno dei ricchi palazzi della città. Le feste sono di diverso tipo e con prezzi differenti. Informazioni e prenotazioni sono disponibili QUI.


Tādā pilsētā kā Venēcija karnevāla laikā kultūras pasākumu netrūkst ! Kāda izrāde La Fenice teātrī noteikti būtu labs veids, kā pavadīt daļu pēcpusdienas vai vakara. Tomēr biļetes būtu jāiegādājas laicīgi internetā, citādāk nāksies maksāt paaugstinātu cenu. Tieši La Fenice teātrī notiek viens no ekskluzīvākajiem un īpašākajiem karnevāla pasākumiem – Cavalchina deja. Turklāt, ja Jūs laicīgi par to padomāsiet, varēsiet piedalīties arī citos pasākumos un koncertos, kas notiks pilsētas namos un baznīcās.

In una città come Venezia, anche a Carnevale gli eventi culturali non mancano. Uno spettacolo al Teatro La Fenice può essere sicuramente un buon modo di trascorrere parte del pomeriggio o della sera, ma i biglietti vanno sicuramente prenotati online con anticipo o si potranno trovare solo biglietti con tariffe elevate. Proprio alla Fenice si tiene uno degli eventi più mondani ed esclusivi del Carnevale: il ballo della Cavalchina. Ma se vi informerete per tempo, si potrà assistere anche ad altri concerti che si tengono all'interno di chiese e palazzi.



Saistībā ar karnevālu būs iespēja doties interesantā vizītē uz Karlo Goldoni muzeju. Goldoni bija ļoti slavens Venēcijas dramaturgs, kurš sarakstījis vairāk nekā 130 komēdijas un citus darbus. Šī muzeja (Goldoni dzimtās mājas) apmeklējums būs brīnišķīgs veids, kā atklāt šī ievērojamā pilsētas iedzīvotāja aizraujošo dzīvi un mākslu.

Collegata al Carnevale, potrà essere un'interessante visita da fare al Museo Carlo Goldoni. Egli fu un celebre commediografo veneziano, autore di più di 130 commedie ed altri lavori. La visita a questo museo (la sua casa natale) sarà un'affascinante scoperta della vita e dell'arte di questo illustre personaggio della città.


Visbeidzot, lai atgūtu spēkus pēc garajām pastaigām un apmeklējumiem, Jums noteikti jānogaršo karnevāla tradicionālie saldumi – virtuļi un galani kopā ar glāzi laba Prosecco. Pēc tā Jūs noteikti būsiet gatavi turpināt baudīt šos maģiskos svētkus !

E per recuperare un po' le forze dopo tanto camminare e vedere, assaggiate i tipici dolci del Carnevale, le frittelle e i galani,  assieme ad un calice di buon Prosecco. Sarete nuovamente pronti per continuare a vivere questa magica festa !



Toskāna

Agnese Rugevica, www.ratravel.lv.  Vairāk info Agneses blogā ŠEIT!

 

"Mana pirmā tikšanās ar Itāliju bija vairāk kā pirms 10 gadiem un ir neaizmirstama... Tas bija mūsu ģimenes pirmais tālais ceļojums un mana pirmā tikšanās ar Romu. Kopš brīža, kad izkāpu no lidmašīnas, šī zeme ir mani apbūrusi un pārņēmusi savā varā... tāpēc tur atgriežos vēl un vēl, lai atklātu kādu gabaliņu no šī dārgakmens!
Itālijā pārsteidzošs ir viss - temperamentīgi cilvēki, daudzveidīga virtuve, fantastiski arhitektūras pieminekļi, unikālās mākslas vērtības, burvīga daba, strūklakas un valoda, kas skan kā mūzika... 

Mūsu ģimenei pieder neliela tūrisma aģentūra RA TRAVEL, kur aizrautību ar ceļošanu, pašu gūto pieredzi un klientu vēlmes pārvēršam interesantos un netipiskos individuālo ceļojumu maršrutos, protams, maršrutus uz Itāliju gatavojam ar īpašu mīlestību!"

 

Florence - renesanses šūpulis, pilsēta - muzejs. Šeit ir ne tikai jāskatās, bet jāsasmaržo, jāizgaršo un arī jāklausās, jo tieši Florencē izveidojās itāliešu literārā valoda.  Pilsētā dzīve kūsāt kūsā, bet tanī pat laikā ir iespēja paslēpties jaukā parkā vai klusā ziedu dārzā. Obligātā programma ir Zelta tilts pāri Arno upei, Piazza della Signoria ar Palazzo Vechio un Mikelandželo Dāvida skulptūras kopiju, Piazza Duomo ar Florences katedrāli un tās debešķīgo Bruneleski projektēto kupolu, Santa Croce un Santa Maria della Novella baznīcas, Pitti pils, Boboli dārzi un Uffici galerija – muzeju pērle. Un vēl, un vēl, un vēl... Florence ir tik unikāla, ka viena diena pilsētas apskatei liksies stipri par maz.


Jāieplāno diena, kad lutināt garšas kārpiņas. Ļauties burvīgi šauriem un līkumotiem ceļiem, kas ved gar vīnogulājiem un olīvkoku laukiem, vietējo produktu degustācijām ar ģeniāliem garšu salikumiem, reģionālo produktu daudzveidībai un stāstiem par dzīvi… Jābauda dažādie Toskānas vīni, bet obligātajā programmā Chianti un Chianti Classico vīni. Jāapmeklē vairākas vīna darītavas. Jāiepazīst vīna darīšanas process un jānoskaidro, kas tas par melno gaili - gallo nero. Zini, Toskānas olīveļļa ir īpaši smeķīga. Jānogaršo dažādi Pecorino sieri un slavenie Toskānas gaļas gardumi - šķiņķis un salami.



Val D’orcia ieleja, kas ļaus sajusties īpaši tuvu dabai. Reģions, kura raksturīgā ainava ir maigi, rūpīgi kultivēti pakalni un gleznaini ciemati. Veldzi un veselību sniegs pelde termālajos ūdeņos zem klajas debess.



San Gimignano – viduslaiku torņu pilsēta, kuras slaidos taisnstūrveida torņus var  atpazīt jau pa gabalu. Paši itālieši šo vietu jokojot dēvē par Itālijas Manhetenu. Čisternas laukumā ir gardākais saldējums (itāliešu valodā gelato) pasaulē, manuprāt, tas ir melnās šokolādes saldējums, izvēlē ir liela... Jāiet pie Dondoli kunga, kurš pats mīl parunāties ar apmeklētājiem un bez klasisko garšu saldējumiem piedāvā arī dažus jokainus saldējumus, piemēram, ar tabakas garšu. Pie Dondoli viesojas dažādas pasaules mēroga slavenības, ar kurām Dondoli fotografējas, un bildes izliktas pie gellateria sienām.


Apmeklē kādu no Mediči villām. Florencē Mediči ģimene valdīja vairākus gadsimtus un atstājuši unikālu mantojumu – villas un nenovērtējamas mākslas vērtības. Neskatoties uz izteikto varaskāri un absolūtu nevēlēšanos atdot kādam savu milzīgo ietekmi, Mediči visos laikos bijuši mākslas patroni un ļāvuši realizēties mākslinieku talantiem, par kuriem citi sākotnēji tikai smīkņāja. Mediči mēdz dēvēt arī par renesanses krusttēviem.






Neapole

Erasmus studente Itālijā Ieva Smiļģe par 3 dienu piedzīvojumu Neapolē. Vairāk lasi Ievas blogā ŠEIT!

 

Es iepazinos ar Itāliju 2006.gada oktobrī. Liekas, ka sen, tomēr atmiņas par kopā pavadītajām dienām ir gluži dzīvas. Tā laikam tiešām bija neaizmirstama tikšanās. Toreiz pavisam īsā laikā izskraidīju Itāliju no augšas līdz apakšai. ļoti labi atceros Dienviditāliju - Kampānijas (Campania) reģionu. Izstaigāju Kaprī salu (Isola Capri), mirušo Pompeju pilsētu (Pompeii) un ieskatījos tieši Vezuva (Vesuvio) vulkāna dūmojošajā krāterī. Un tam visam pa vidu vēl miglains skats pa logu uz skumju un piegružotu pilsētu. Kas gan tā bija par pilsētu? Toreiz, pirms 7 gadiem, es biju pārņemta ar visu to, ko apskatīju, ka pat nepaguvu padomāt par to, ko NEapskatīju... Taču pilsēta, kam toreiz pabraucu garām, bija Neapole (Napoli). Viena no senākajām un lielākajām Itālijas pilsētām! Kāpēc gan mēs tai tik vienkārši pabraucām garām!? Tagad, kad mana draudzība ar Itāliju kļuvusi jau gana cieša, Neapoles vārds pavīd aizvien biežāk. Dzirdot itāļu un pašu neapoliešu mudinājumus turp doties, nemaz negribas ticēt, ka vienīgais, ar ko Neapole ir ievērojama, ir tās netīrība un mafija. Tā nevar būt, Neapole ir kaut kas vairāk!

Bet kas? To man neviens nevar izskaidrot, itāļi tikai smaida un saka: Per capire ci devi andare ("Lai saprastu, tev uz turieni jādodas."). Nu, kāpēc gan ne? Ceļabiedrs ir, naktmājas atrastas, mugursoma sakārtota - metamies iekšā Neapoles trakulībā!



Pēc 4 stundu brauciena autobusā esam klāt. Un viss sākas pavisam neapoliskā garā - ar picu! Ja reiz pica ir dzimusi tieši Neapolē, tad ir neiespējami to neēst! Turklāt ir jāizvēlas tieši visu picu karaliene - Margherita! Gluži nejauši atradām lielisku picēriju - kādā mazā vecpilsētas ieliņā, tuvumā galvenajiem apskates objektiem, bet prom no tūristu burzmas. Lieliska pica, vienkārši lieliska pica! Taču picas ēšana izvērtās gluži komiska - tādas situācijas iepriekš biju redzējusi tikai filmās! Tā kā apkalpošana pie galdiņa maksā dārgāk, mēs picu ēdām, stāvot kājās pie ieejas durvīm. Nedaudz mokoties ar picas ēšanu bez galda piederumiem un salvetēm, lūkojam, kas notiek pilsētas ielās. Bez mitas skan mašīnu signāli un cilvēku balsis. Pa pretī esošā veikala durvīm tiek izlidināts atkritumu maiss, nemaz nedomājot, kur tas nokritīs, un no mājas augšējā stāva loga tiek nolaists striķī piesiets spainis, kurā pie picērijas stāvošais jaunieties saliek dažādus pārtikas produktus - tā Neapolē iepērkas pensionāri! Es saskatos ar savu ceļabiedru un sāku smieties - nav slikts sākums, vai ne?


Pēc tik priecīga dienas sākuma dodamies vecpilsētas ielās. Kas par pilsētu! Smaids no lūpām nenodzisa visas dienas garumā! Vecpilsētas (Spacanapoli) ieliņas ir pavisam šauras, pilnas ar vietējiem iedzīvotājiem, tūristiem un motorolleriem, kas pa ieliņām traucas milzu ātrumā, par savu klātbutni brīdinot ar pīpināšanu (Nekad gan nav skaidrs, uz kuru pusi jāmūk. Īpaši tad, ja pīpinātāji tuvojas no abām pusēm.). Daudzdzīvokļu māju balkoni sasēduši cieši viens pie otra un, ejot pa ieliņām, var gluži nejauši ieiet kāda neapolieša virtuvē, jo durvis vienmēr stāv līdz galam vaļā (un es esmu gluži droša, ka pret šādiem nelūgtiem viesiem tur neviens neļaunotos!). Neapolieši paši gluži pareizi saka - Neapolē nav iespējams just depresiju, jo tur Tu tiešām nekad nebūsi viens!

Pa vidu visiem vēsturiskajiem un kultūras objektiem ir vērts kādu brīdi mierīgi pasēdēt un pavērot cilvēkus, tieši tur slēpjas īstā Neapole! Tā nu es ar savu ceļabiedru ik pa brīdim nometāmies uz kāda brīva soliņa vai puķu poda malas un vienkārši lūkojāmies apkārt. Pa labi no mums maziņš saldumu viekaliņš, kur pie ieejas nostādīts milzīgs Babba' - tradicionāls neapoliešu kēkss, pildīts ar rumu. Bet tieši pretī neliels antikvariātu veikaliņš (nezinu gan, vai to var nosaukt par veikalu, jo ieejas tur nav), pie kura onkulītis mierīgi izkārto savu produkciju. Garām aiztraucas motorolleris, uz kura uzmetušies trīs mazi puišeļi (bez ķiverēm, protams), pēcāk arī aizgrabina gandrīz sarūsējis Fiat, pie kura stūres tup onkulītis ar mazuli klēpī. Izbrīna pilnām acīm garām staigā tūristi - kāds ēd picu, kād fotogrāfē, kāds atkal abām rokām ieķēries somā un nenolaiž no tās ne acu. Vietējie gluži mierīgi dodas savās ikdienas gaitās, skaļām balsīm aizmaršē futbola līdzjutēji un no pretējās mājas balkoniem savā starpā sakliedzas večiņas. Kādā brīdī mums klāt piesēžas kāds neapolietis, kurš cenšas pārliecināt, ka vienīgais ceļš uz veiksmīgu dzīvi ir viņa veiksmes talismans - čilli pipars (neapolieši ir pagalam māņticīgi). Laiks doties tālāk - šai pilsētā ir, ko redzēt!    


Neapole ir haotiska bez gala, tas nu ir pavisam skaidrs. Un haotiska ir ne tikai satiksme un ieliņu iekārtojums, visa pilsēta balstās haosā! Neviļus esam apstājušies kādā pilsētas laukumā, kur haoss spiežas ārā pa visām vīlēm. Laukuma centrā atrodas kāda svētā statuja, uz kuras sasēduši jaunieši ēd picu. No vienas puses laukumu norobežo gluži moderna daudzdzīvokļu māja, tai cieši klāt guļ gandrīz vai brūkoša mājele ar šķībiem greiziem balkoniem un pretējā malā atrodas kāda 18./19.gadsimta celtne. Katrs objekts ir gluži no citas operas, tomēr šis haoss Neapoles centrā izskatās tik... harmoniski! Kaut kādā neizskaidrojamā veidā šī haotiskā pilsēta dzīvo harmonijā. Un nav, ko brīnīties, ja pilsētas baltajai doma baznīcai klāt tiek piestutētas modernas dzīvojamās ēkas. Tāda ir Neapole, nav, ko brīnīties!



Nu ir pienācis laiks kafijas pauzei! Kafija Neapolē ir īpaša! Vēl vairāk nekā visā pārējā Itālijas teritorijā! Pirmkārt, pagatavošanas tehnika ir atšķirīga (bet es nemaz nemēģināšu to izskaidrot, zinu tikai to, ka kafijas automāti ir citādāki). Otrkārt, kafija tiek pasniegta pavisam karstās krūzītēs! Krūzītes pirms pasniegšanas tiek turētas vārošā ūdenī, jo tādejādi kafijas garša ir daudz koncentrētākā un spēcīgāka. Tiesa ir, neapoliešu kafijas garša ilgāku laiku nenozūd no garšas kārpiņām, tomēr galu galā tā arī nespēju izskaidrot, vai neapoliešiem no rīta pamosties palīdz īpaši spēcīgā kafijas garša, vai arī sāpes, ko rada apdedzinātās lūpas un pirkstu gali!? Cenšoties tikt pie karstajā krūzītē ielietajām 10 pilēm kafijas, traumas ir neizbēgamas (vismaz tādam iesācējam kā man)! Taču viens ir pavisam skaidrs - kafija Neapolē tiek izdzerta vēl ātrāk nekā citur Itālijā. Lai nav lieki jāmokās ar verdošo krūzīti!
Itālijas prezidenta lietotā kafijas tasīte šādi tiek uzglabāta jau kopš 2011. gada

Vēl kāds neapoliešu trakums - futbols! Es gan to piedzīvoju tikai daļēji, taču neapoliešu stāsti ir iespaidīgi!Vienīgais pavisam drošais brīdis, lai izietu Neapoles ielās, esot tad, kad Neapoles futbola komanda spēlē, jo ielas tad neapšaubāmi ir tukšas. Pilsētā valda miers un klusums līdz brīdim, kad tiek gūti vārti, tad gan sāk rībēt zeme un liekas, ka sākas zemestrīce. Un tajā mirklī, kad spēle beigusies, vislabākais esot nozust labi tālu. Tomēr, pat ja spēles nav, futbola trakums ir acīmredzams - futbolista statuja līdzās pāvesta statujai! Kādas mājas siena noklāta ar futbolista Maradonas attēliem un avīžu rakstiem! Un kādi īpaši fanātiski vecāki pat bērnam devuši vārdu Maradona! Pat Mikelandželo (Michelangelo) ģeniālais darbs Creazione di Adamo Neapolē tiek pārveidots pavisam neapoliskā garā - Creazione del Calcio. To visu redzot, es tikai turpinu sajūsmināties - kas par pilsētu!


Īpaša dizaina atkritumu maiss

(Šis ieraksts draud izvērsties bezgalīgs.) Neapolē patiešām valda haoss un netīrība, un par savu mantu drošību ir jāpiedomā. Bet tas nedrīkst kļūt par iemeslu nedoties uz Neapoli! Šeit var atrast vēsturiskas liecības gan no spāņu, gan franču varenības laikmetiem, satriecošus mākslas objektus (vai esi kādreiz dzirdējis par Cristo Velato?) un brīnišķīgus skatus. Šajā laikmetā gan to visu var arī ieguglēt un apciemot Neapoli, pat neizejot no mājas. Bet cilvēku pūļus uz ieliņām, Neapoles troksni un šaurību internetā neatradīsi!  Visskaistākais Neapolē ir pilnīgi negaidīts - ieejot apskatīt kādu baznīcu, Tu vari nejauši attapties pavisam citā, pazemes baznīcā (pārbaudīts!). Un visneapoliskākās lietas var redzēt uz ielas, nevis tūrisma objektos! 

Itāļiem bija pilnīga taisnība - lai tam noticētu, tas ir jāredz paša acīm!

 Es un mans ceļabiedrs Neapoles vecpilsētas haosā.
Kad atlikusi vien stunda pirms autobusa atiešanas, abi ar ceļabiedru izlemjam atvadīties no pilsētas, baudot sfogliatelle (tradicionāls Neapoles gardums), apsēdušies pie Garibaldi kājām (Piazza Garibaldi). Ir svētdienas pēcpusdiena, bet mašīnu pīpināšana nebeidzas (kas gan te darās pirmdienu rītos!?), večiņas joprojām sakliedzas no balkoniem un atkritumi joprojām tiek vienkārši izlidināti pa durvīm. Garibaldi statujas pakāji rotā nedēļām vecas banānu mizas, tūristi bailīgām acīm klīst pa vecpilsētas ielām. Un imigranti, pasituši padusēs savas kontrabandas preces, bēg no policijas. Neapole turpina dzīvot savā neparastajā harmonijā.


Sardīnija

Pirmo reizi uz Sardīniju Olita atbrauca 2010. gadā, kad, studējot Tūrisma mārketingu maģistra programmā Valmieras Augstskolā, devās Erasmus apmaiņas studijās. Drīz vien Olita saprata, ka Sardīnija viņai ir kas vairāk par pagaidu mācību vietu, pret šo salu viņa izjuta un joprojām izjūt lielu mīlestību, kuru vēlas parādīt arī citiem. Olita joprojām dzīvo Sardīnijā un par tās skaisto dzīvi stāsta savā mājaslapā: www.bellasardinija.com.


1) Jūra! Pirmais un galvenais iemesls, lai dotos uz Sardīniju, protams, ir jūra un neskartais salas skaistums.  Tik tīra un caurspīdīga jūra nav nekur citur Itālijā. 1/4 no visām Itālijas pludmalēm atrodas tieši Sardīnijā un  katru gadu pasaules skaistāko pludmaļu topā tiek ierindotas vismaz divas Sardīnijas pludmales. Jūra ieskauj visu salu, un, lai kurā virzienā Tu dotos, vienmēr atdursies pret dzidro ūdeni. Jūra Sardīnijā ir ārkārtīgi kolorīta - daudzas reizes dienā tā maina savu krāsu un ļauj viļņiem spēlēt dažāda rakstura rotaļas. Jūras krasti Tevi nekad negarlaikos, jo pilnīgi visa salas krastmala ir fantastiska savā daudzveidībā - te ieraudzīsi visu, ko spēj iztēloties tava fantāzija - sākot no baltām kāpām un līdzenām smilšu pludmalēm salas Dienvidos un Austrumos, līdz pat milzīgām stāvām kraujām, kuras apskalo spēcīgi viļņi, salas Rietumu un Ziemeļu krastos. 


2) Vēsture. Sardīnija joprojām ir neskarta paradīze ar ļoti senu vēsturi. Jā, tieši šī ir vienīgā vieta, kur dzīvojusi Nuragi civilizācija, kas salā apmetusies 1800 - 500 g. p.m.ē. Nuragi  patiesībā ir smagu akmeņu konusveida konstrukcijas ar ļoti šaurām un zemām ejām, kas tika veidotas vietās, kur atradās svētais ūdens. Tieši šādās celtnēs apmetās senās sardu ciltis! Lielāko no konstrukcijām, kas iekļauta UNESCO mantojuma sarakstā, var apskatīt Barumini. Pie Pulas atrodas senās Feniķiešu pilsētas Noras drupas. Nora tika celta aptuveni 900. g. p.m.ē., Tāpat uz salas vēl joprojām ir labi saglabājušas citas Feniķiešu laikmeta celtnes (San Saturnino bazilika, San Gavino baznīca), Bizantijas laikmeta baznīcas (San Giovanni di Sinis baznīca un fantastiskā San Tirinita di Saccargia baznīca). Sardīnijas galvaspilsētu Kaljāri (Cagliari) sāka celt 7. gs. p.m.ē. Tagadējās Kaljāri vecpilsētas daļa Castello tika celta 13. gadsimtā un tā joprojām ir „dzīva” un valdzinoša ar fantastisiem monumentiem, kā piemēram Bastione di Saint Remy.  


3) Daba. Sardīnija ir pavisam neskarta, tā ir patiesa, skaista un dabiska! Parco della Giara, kas atrodas Tuili, Medio Campidano provincē, 4 km attālumā no Barumini, ir vienīgā vieta visā Eiropā, kur vēl var satikt savvaļas zirgus, kuru priekšteči nāk no Nuragi laikmeta. Dabas parks atrodas kalnu augstienē, no kurienes paveras unikāls skats uz visu Sardīnijas zemi. Lai kurā virzienā Tu brauktu, ar roku gandrīz aizsniedzamas ir baltās aitas, kalnu augstienēs sastapsi melnos rukšus un rāmi klīstošas savvaļas govis ar lieliem metāla zvaniem kaklā. Te sprigani lēkā kalnu kaziņas un vakara tumsā pār šoseju čāpo pelēki eži. Sardīnijas galvaspilsētā, veroties debesīs, ik pa brīdim varai sasveicināties ar rozā flamingiem, bet dabas parkā Monte Urpino lielā vairumā sastapsiet krāsainos pāvu tēviņus, kas ir kļuvuši par izciliem fotomodeļiem. Visskaistākais ceļš, ko ieteiktu noteikti izbraukt, ir Ogliastaras reģions - Dorgali, Tortoli, Siniscola, Nuoro, Baunei apkārtne. Kalnu masīvi veido elpu aizraujošas ainavas, brīžiem pat šķiet, ka atrodies milzu kanjonā. 


4) Aktīvā atpūta. Tā kā uz Sardīnijas salas ir ne vien jūra, bet arī ļoti daudz kalnu, šī ir fantastiska vieta aktīvās atpūtas cienītājiem: ir izstrādāti n-tie maršruti velobraucējiem, Salas Austrumu piekraste ir ideāla vieta tiem, kam patīk alpīnisms (augstākā kalnu virsotne ir Punta la Marmora, kas slejas 1833 m augstumā), tāpat ir arī daudz citu kalnu - Pedra Longa, Cala Gonone, Cala Luna, Santa Maria Navarrese, Gorropu kanjons, Biddiriscottai - tā ir milzīga ala, kuras sienā ierīkoti maršruti, kas beidzas pie alas griestiem. Salas Rietumu krasts pie Oristano ir labākā vieta sērfotājiem un kaitotājiem, kā arī aizraujošās dzidrā ūdens dzīles savu baudījumu sniegs tiem, kam patīk zemūdens niršana. Castiadas atrodas izpletņlēcēju skola, kur ir iespēja izlēkt ar izpletni. Daudzviet tiek organizētas izjādes ar zirgiem, gan pa kalnienēm, kas savā ziņā ir ekstrēmi, gan arī mierīgas izjādes saulrieta stundā gar jūras krastu.



5) Ēdiens. Tieši tāpat kā visur Itālijā, ēdienam Sardīnijā ir īpaša nozīme. Lai arī pirmais vārds, kas stāv uz lūpām un sirdī katram īstenam sardam, ir jūra, kā nākošais izskanēs ēdiens! Jūras veltes ir jāēd tur, kur tās ir tikko svaigi zvejotas, un Sardīnija to garantē - ikvienā ēdienkartē nobaudīt pirmā svaiguma jūras veltes - astoņkājus, mīdijas, kalmārus, zobenzivi, lielās un mazās garneles, tunci un daudz ko citu. Noteikti nogaršojiet sardu nacionālo ēdienu culurgionis - tas ir mīklas izstrādājums, pildīts ar kartupelīti, sieru un piparmētru, ko pasniedz kopā ar ragu mērcīti. Ļoti tipisks ēdiens ir arī Sardo Malloreddus alla campidanese – īpaši pagatavoti makaroni ar gaļu. Sardīnija ir artišoku reģions, kur tiek gatavoti dažādi ēdieni no šī vitamīniem bagātā dārzeņa. Ziemas mēnešos (no novembra līdz martam) ir jūras ežu sezona, kad visu restorānu ēdienkartēs būs iespraucies vārdiņš Ricci di Mare.

No saldumiem tipiskākie ir pardulas, kas tiek gatavotas no ricotta siera; mandeļu cepumi amaretti, pabassine un sardu Torrone, kas, atšķirībā no citos reģionos gatavotajiem torrone, ir mīkstas konsistences, jo tiek gatavots bez cukura.


Sardīnijai ir arī savs nacionālais dzēriens - mirto, ko Tev restorāniņos piedāvās pēc garšīgās maltītes. Noteikti nobaudi arī to, jo citur pasaulē Mirto neatradīsi! Arī alus cienītājiem Sardīnija neliek vilties, jo tieši te tiek gatavota viena no vislabākajām Itālijas alus šķirnēm Ichnusa, ko droši var pielīdzināt labākajam Latvijas alum. Ja gribat nobaudīt īsta sarda zemnieka virtuvi, nepabrauc garām kādam no daudzajiem uzrakstiem Agriturismo, tieši tur nobaudīsi visu, kas ir tikko svaigi plūkts no paša dārza, pašu grillētas cūciņas, pašu taisītu sieru un citus labumus. Sardīnijā tiek ražots slavenais aitu siers Fiore sardo /Sardīnijas zieds/, kas ir imitētākais siers pasaulē (to pakaļdarina gan Amerikā, gan Kanādā, gan Japānā, gan Eiropā).

6) Pēdējais iemesls ir visi pārējie iemesli kopā - tas, ka sardiem un latviešiem ir daudzas līdzīgas tradīcijas. Līdzības var atrast gan tautas dejās, gan tautas tērpos, kā arī nacionālajos ēdienos (Sardīnijas nacionālais ēdiens ir apcepti kartupeļi ar rozmarīnu un mazā cūciņa).
Sardi ir pavisam citādāki nekā itāļi, viņiem ir sava sardu valoda, kura vairāk līdzinās latīņu, nevis itāļu valodai. Uz salas, protams, runā arī itāliski, bet tikpat izplatīti ir 7 ārkārtīgi atšķirīgie dialekti. Sardi ir daudz naivāki un uzticamāki nekā uz pussalas dzīvojošie itāļi. Viņiem ir bērnišķīgāki joki un šķiet siltāka sirds. Sardi ir ļoti jūtīgi un ļoti ātri apvainojas. Tāda ir viņu mentalitāte - viņi vienmēr pret visiem izturas laipni un sirsnīgi, lai tieši to pašu saņemtu pretī!

Uz šīs brīnišķīgās salas ir fantastisks klimats, un pat tad, kad laukā ir ziema, vienmēr var just vasaras klatbūtni. Sala nekad nebeidz ziedēt - vieniem ziediem pāri vijas jau nākošie (apelsīnkoki, mandarīnkoka ziedi, saldo mandeļu ziedi, mimozas) un tā visu laiku, pat vissausākajā vasaras sezonā, kad visa zeme liekas dzeltena, kādā brīdī Tev pretī lūkosies kāds spilgts oliandra zieds.

Tiem, kas grib redzēt zvaigžņu lietu, jābrauc uz Sardīniju augustā. Zvaigžņu lietus Cala Cipolla pludmalē mani apdullināja vārda tiešākajā nozīmē. Es stāvēju ar vaļā atplestu muti un nespēju noticēt, ka ir tāda vieta pasaulē, kur zvaigznes krīt lejup vienas pēc otras, vicinot savas garās astes kā komētas!

Šī sala nelīdzinās nevienai citai vietai zemes virsū. Sardīnija ir kaut kas pavisam cits - visapkārt valdzinoši plašumi kur ceļot; tai nav nedz sākuma nedz beigu, tā ir bezgalīga. Līdzīgi kā katra cilvēka iekšējā brīvība. /David Herbert Lawrence/

 

 

 

Sicīlija

Itālija ir viens no iecienītākajiem ceļojumu galamērķiem un sapņu zeme ne vienam vien cilvēkam un tā vien šķiet, ka tieši Dienviditālijas sala Sicīlija ir viena no pēdējā laikā populārākajām atpūtas vietām. Dienviditālijas saule, jūra, daba, virtuve. Ko vēl vairāk var vēlēties!? Ja nu tomēr kādam ar to nepietiek, Sicīlijā dzīvojošā latviete Iveta Bruno piedāvā piecus lieliskus iemeslus, kāpēc doties uz Sicīliju!


1) Tā ir iespēja atgriezties pagātnē un novērtēt dažādu seno civilizāciju un kultūru atstātā mantojuma varenību (apskatāmas vietas: Agrigento tempļu ieleja, Mozia, Pantalica nekropole, Segesta, Selinunte, Solunto, Siracusa, Taormina, Tindari, Villa Romana del Casale u.c.).


2) Sicīlijas dabas ainavu veido kalni un dabas parki – vulkāns Etna, Madoniju kalni, Nebrodi kalni, Vendicari dabas parks, Lo Zingaro dabas parks, Trapāni zonā esošie sāls rezervuāri jeb pannas.
 

3) Sicīlija, tā, protams, ir jūra un zemūdens pasaule – Eolu jeb Lipāri salu arhipelāgs (viena no salām ir darbojošs vulkāns, tur aug slavenie kaperi, tiek radīts plaši pazīstamais deserta vīns Malvasia delle Lipari, tieši šeit uzņemtas neskaitāmas slavenas filmas), Egadi salas, Pantelleria sala, Pelageju salu arhipelāgs, u.c.


4) Jebkuram ceļotājam noteikti ir jāizbauda sicīliešu virtuve un Slow food kustība - sākot no ielu ēdieniem (piem., maizītes ar turku zirņu miltu plācenīšiem un kartupeļu kroketēm; sviestmaizes ar liesu vai liesas strēmelītēm; zirga vai ēzeļa gaļas kotletes) un ļoti vienkāršiem un nabadzīgiem pirmajiem ēdieniem līdz pat ļoti izsmalcinātiem un grezniem ēdieniem, t.sk., sicīliešu saldumiem, vīniem, liķieriem. Par tradicionālajiem dārzeņiem un augļiem tiek uzskatīti baklažāni, kaktusu augļi, vīģes, apelsīni.


5) Daļa Sicīlijas bagātības ir festivāli, svētki, gadatirgi, piemēram, karnevāli, Ziemassvētki (īpaši skaistas ir Jēzus dzimšanas ainiņas, kas tiek atveidotas it visur, pat automašīnās), Lieldienas, dažādu sezonas produktu ražas svētki, Kaltadžirone pilsētā notiek svētki, kad visas kāpnes tiek noklātas ar ziediem, Modikā – šokolādes svētki, u.c.


Tā var turpināt bezgalīgi! Vēl vairāk detalizētas informācijas atradīsi Ivetas Bruno blogā -  http://mysicily.wordpress.com
Taču atceries - nav daudz jālasa par Sicīliju, uz turieni ir jādodas!