Ceļojums




Ar kādiem transportlīdzekļiem apceļot Itāliju?

Teksts un foto - Ieva Smiļģe

Ja vēlies savas nākamās brīvdienas pavadīt Itālijā, nav jāizvēlas tikai viens galamērķis – Itālija piedāvā dažādus pārvietošanās un sabiedriskā transporta veidus, kas ļauj ērti doties no vienas pilsētas uz citu un iepazīt pēc iespējas lielāku daļu teritorijas, taču, lai kādam transporta līdzeklim tu dotu priekšroku, pirms došanās ceļā ir jāiepazīst daži Itālijā spēkā esošie noteikumi.


· Mašīna / Macchina

Ja vēlies, droši var braukt uz Itāliju ar savu mašīnu vai arī to īrēt Itālijā. Īrēt mašīnu gan ir ieteicams laicīgi, īpaši tad, ja ir noteiktas vēlmes – piemēram, lielākas mašīnas varētu būt grūtāk atrast, turklāt ne visur un vienmēr varētu būt pieejamas mašīnas ar automātisko ātrumkārbu.

Ja vēlaties braukt pa lielceļiem (itāliski - autostrada), ir jāņem vērā, ka tie ir maksas ceļi – iebraucot ir jāpaņem biļete, kura izbraucot ir jāapmaksā automātā vai pie kasiera, norēķināties var gan skaidrā naudā, gan ar karti. Pie iebraukšanas un izbraukšanas izvairieties no dzelteni iekrāsotajām joslām – tās ir paredzētas Telepass klientiem, kas ir piereģistrējuši savus bankas kontus un par braukšanu norēķinās automātiski.

Tāpat Itālijā ir jāpievērš uzmanība stāvvietām – ar baltām līnijām iekrāsotās stāvvietas ir bezmaksas, bet var būt ierobežots stāvēšanas laiks; ar zilām līnijām iekrāsotās ir maksas stāvvietas, par tām parasti ir jānorēķinās tuvumā esošajos stāvvietu automātos, taču dienas vidū, pēc plkst.20.00 un svētdienās tās bieži vien var izmantot bez maksas; ar dzeltenām līnijām tiek iekrāsotas īpašām braucēju kategorijām paredzētas stāvvietas.

Ja ar mašīnu iebraucat apdzīvotās vietās, pievērsiet uzmanību tam, ka daudzu ciematu un pilsētu centros ir ierobežotas pārvietošanās zonas (ZTL, zona traffico limitato), kurā noteiktos pulksteņlaikos ir atļauts iebraukt tikai rezidentiem vai īpašām braucēju kategorijām. Par iebraukšanu tajā bez atļaujas var saņemt bargus sodus.

 

· Vilciens / treno

Itāļi ir slaveni ar savu ieradumu kavēties, arī itāļu sabiedriskais transports netiek uzskatīts par pārāk precīzu, bet laika gaitā situācija ir neapšaubāmi uzlabojusies, tāpēc, ja nevēlies vai nevari braukt ar mašīnu, ērtākais veids, lai pārvietotos starp dažādām Itālijas pilsētām, ir vilciens.

                               
Itālijā ir gan ātrvilcieni (kā Frecciarossa un Intercity), gan reģionālie vilcieni (treno regionale). Pirmais variants varētu būt dārgāks, īpaši tad, ja biļetes iegādājaties pēdējā brīdī, taču tas ļauj salīdzinoši ātri sasniegt izvēlēto galamērķi, jo ātrvilcieni apstājas vien lielajās pilsētās, turklāt tie ir ļoti ērti, aprīkoti ar tualetēm, ēdināšanas pakalpojumiem un citām ērtībām. Reģionālais vilciens varētu būt lētāks, taču tas aizņem vairāk laika, jo apstājās visās pieturās.

Ņemiet vērā, ka Itālijā nav iespējams biļeti iegādāties vilcienā – tas ir jādara stacijā vai internetā (trenitalia.it). Ja esat iegādājies biļeti, kurā norādīts noteikts datums, laiks un sēdvieta - viss kārtībā, taču citos gadījumos (galvenokārt, ja iegādājaties biļeti uz reģionālo vilcienu – gan kasē, gan automātā), kad uz biļetes nav norādīts noteikts brauciena laiks, biļete pirms kāpšanas vilcienā ir jākompostrē stacijā esošajos automātos. Ja tas netiek izdarīts, var saņemt bargus sodus.

                                                    

· Lidmašīna / aereo

Tālākiem attālumiem noteikti var izmantot arī Itālijas iekšzemes lidojumus – viss atkarīgs no to laikiem un cenām. Lai gan itāļiem ir sava nacionālā aviokompānija (ITA Airways), saskaņā ar statistikas datiem, itāļu iecienītākā aviokompānija ir Ryanair.
                                         


· Autobuss / pullman

Ļoti noderīgs pārvietošanās veids Itālijā ir arī autobusi, jo īpaši, kopš Itālijā ir tādās lētās kompānijas kā Flixbus. Tālākiem attālumiem varētu būt izdevīgāks vilciens, taču ar autobusu var nokļūt uz mazām pilsētām un apdzīvotām vietām, kur ne vienmēr pietur vilciens, turklāt tas varētu būt lētāks par citiem transporta veidam. Īpaši ērti ir autobusi, kas ļauj pa taisno no lidostām nokļūt uz tuvākām vai tālākām pilsētām. Biļetes uz šiem autobusiem var iegādāties gan pie autobusa vadītāja, gan iepriekš (internetā, biļešu kasēs).

NB! Itāļu valodā vārdu ‘autobuss’ var tulkot gan kā pullman, gan kā autobus – autobus apzīmē pilsētas autobusus, kuros ir maz sēdvietu, pullman apzīmē lielos starppilsētu autobusus.



· Taksometrs/Taxi

Taksometri Itālijā ir diezgan dārgi. Tiem gan bieži vien ir fiksēti tarifi, tāpēc jau pirms iekāpšanas variet uzzināt, cik tas izmaksās, taču taksometru cenas dažādās Itālijas pilsētās var būt ļoti atšķirīgas. Interesanti, ka saskaņā ar 2023.gada datiem, dārgākie taksometri Itālijā nav ne Romā, ne Milānā, bet gan Ferārā, Taranto un Turīnā. Lētākie taksometri ir Bari, Perudžā un Padujā.



· Divritenis / bicicletta

Aizvien vairāk Itālijas pilsētās tiek ierīkoti veloceliņi (pista ciclabile), tāpēc dažviet Itālijā varētu būt ērti pārvietoties ar divriteni.

Itālijas kalnos, piekrastē un citās ainaviskās vietās ir īpaši velomaršruti, kuri noteikti patiks velomīļiem.


                               

· Prāmis / traghetto

Lai nokļūtu Sicīlijā, Sardīnijā vai kādā citā Itālijas salā, ir jāizmanto prāmis. Tie atiet no vairākām pilsētām, arī cenas var būt ļoti atšķirīgas. Uzzini vairāk: https://www.traghetti.com/.



· Pilsētas sabiedriskais transports

Visās Itālijas pilsētās tiek nodrošināts vietējais sabiedriskais transports. Tikai 7 pilsētās (Romā, Milānā, Turīnā, Neapolē, Dženovā, Katānijā un Brešā) ir metro (la metropolitana), dažās ir iespējams pārvietoties arī ar tramvaju (il tram) vai trolejbusu (il filobus), citur ir tikai autobusi (l’autobus).

                                    
Sabiedriskā transporta grafiks gan parasti nav norādīts visās pieturās. Mazākās pilsētās, kā Peskārā, ir zināms vienīgi pulksteņlaiks, kad autobuss izbrauc no galapunkta, citās pieturās ir vienkārši jāgaida, precīzi nezinot, cik ilgi. Sabiedriskā transporta biļete Itālijā maksā ap 1,50 eiro, tā ir derīga visos transporta veidos uz noteiktu laiku (parasti 90 minūtes), biļetes var iegādāties iekāpjot transportlīdzekī vai iepriekš biļešu kasēs, pie avīžu pārdevējiem vai tabakas tirgotavās (tabaccheria). Ņemiet vērā, ka mazākās pilsētās autobusos esošajos automātos ir iespējams norēķināties tikai skaidrā naudā, turklāt automāti atlikumu neizdod. Daudzviet ir arī iespējams iegādāties 24 stundu, 3 dienu vai nedēļas biļetes, kas varētu būtu izdevīgas, ja plānojat daudz pārvietoties ar sabiedrisko transportu.

Pie pilsētas sabiedriskā transporta vadītājiem biļetes iegādāties nav iespējams, bet nav ieteicams braukt bez biļetes – ja gadās sastapt biļešu kontrolierus, var nākties maksāt dārgi!

Ņemiet vērā, ka svētdienās un citās svētku dienās sabiedriskā transporta grafiks mainās.


NB! Atcerieties, ka itāļi bieži vien mēdz streikot, tāpēc pārliecinieties, ka tad, kad gatavojaties izmantot sabiedrisko transportu, nav ieplānots kāds streiks (sciopero), kura dēļ vilcieni vai autobusi varētu nekursēt.



Neparastākie sabiedriskā transporta veidi Itālijā


Lūk, daži jebkuram interesentam pieejami transporta veidi, brauciens kādā no tiem noteikti būs neaizmirstams!


· Itālijas Transibīrijas ekspresis / Transiberiana d’Italia

Itālijas vidienē kursē vietējais Transibīrijas ekspresis, kas tā tika nodēvēts ainaviskā maršruta dēļ. Šis vilciena maršruts no Sulmonas (Abruco reģionā) līdz Izernijai (Molīzē) kursē kopš 1897.gada, vilciena vagoni ir aptuveni 100 gadus veci, tā 128 km garais ceļš uzved 1268m virs jūras līmeņa un pasažieriem ļauj baidīt elpu aizraujošas kalnu un dabas parku ainavas. Ziemassvētku laikā vilcienā un tā pieturvietās valda īpaša atmosfēra un tiek rīkoti Ziemassvētku tirdziņi. 



Brauciens senajā vilcienā maksā ap 50 eiro, tāpat kopā ar braucienu ir iespējams iegādāties iespēju iepazīt tuvējo apkārtni un nakšņot kādā kalnu ciematā. Uzzini vairāk: https://ferroviadeiparchi.it/2021/05/02/transiberiana-italia/




· Venēcijas gondola / Gondola a Venezia


Viens no romantiskākajiem transportlīdzekļiem Itālijā noteikti ir Venēcijas kanālos peldošās gondolas. Lai gan brauciens gondolā izmaksā dārgi (ap 100 eiro vienam cilvēkam), tā noteikti ļauj iepazīt Venēciju no cita skatupunkta.

                                    

· Minimetro Perudžā / Minimetro a Perugia

Umbrijas reģiona galvaspilsētā Perudžā ir iespējams no perifērijas nokļūt centrā ar mazu, automātisku vilcieniņu, kas pārvietojas ar ātrumu 25 km/h. Šis transportlīdzeklis ļauj atstāt savu automašīnu pilsētas pievārtē esošā stāvvietā un ērti nokļūt centrā, tādejādi samazinot pilsētas satiksmi.

                                        

· Funikulieris un vagoniņs / funicolare e funivia

Dažādās Itālijas pilsētās (piemēram, Neapolē, Dženovā un citur) ir funikulieri, kas savieno augstākās un zemākās pilsētas daļas, ļaujot pilsētas viesiem izvairīties no kāpšanas.

Tāpat daudzviet, īpaši kalnainās vietās, ir ierīkoti dažādi vagoniņi, kas ļauj nokļūt uz ainaviskām viesnīcām vai atpūtas vietām kalnos. Īpatnējs vagoniņš atrodas Umbrijas reģionā, Gubjo pilsētā, (funivia di Gubbio) tas ļauj nokļūt 532m augstumā, kur atrodas Svētā Ubalda bazilika (Basilica di San Ubaldo). Šis vagoniņš atgādina lielu putnu būri – tajā vienlaicīgi var atrasties vien divi kājā stāvoši pasažieri un brauciens tajā noteikti būs vienreizējs!



Ceļojums nezināmajā – uz Sicīliju!

Teksts un foto - Ieva Smiļģe


        Es jau gandrīz 8 gadus dzīvoju Itālijā, daudz esmu pa Itāliju ceļojusi – ne tikai uz tūristu iecienītām vietām, bet arī tur, kur zina vest tikai vietējie. Dažkārt gribas domāt, ka, lai gan ne visur Itālijā ir jau būts, esmu diezgan labi šo valsti iepazinusi. Taču, kā vienmēr, kādas jaunas vietas apmeklējums šo pārliecību ātri vien apstrīd – mans nesenais brauciens uz Sicīliju kārtējo reizi apliecināja, cik ļoti atšķirīgi un pat kontrastējoši ir Itālijas reģioni un cik daudz vēl ir, ko Itālijā atklāt un par ko brīnīties!

        Pirmais, kas pārsteidz jau neilgi pēc nosēšanās Trapani lidostā* Sicīlijas rietumos, bija skaistās ainavas – pie olīvu un vīna dārziem es jau esmu pieradusi, tie ir ļoti raksturīgi arī Abruco reģionam, taču Sicīlijas dabai ir raksturīgi ar plašie citrusaugļu dārzi, lielāki un mazāki kaktusaugļi (kas itāliski tiek dēvēti par Indijas vīģēm - fichi d’India), kā arī kalni, kas sniedzas līdz pat jūras krastam. Lai gan man ceļojuma laikā nepaveicās ar laikapstākļiem un saules vietā galvenokārt bija mākoņi un vējš, Sicīlijas daba mani ļoti vilināja, taču vietēji uzstājīgi apgalvoja, ka siltā un saulainā laikā viss ir daudz skaistāks.
  

  
Fichi d'India

        Ceļā no lidostas uz reģiona galvaspilsētu Palermo varēju ne tikai priecāties par skaistajām ainavām, bet arī šaustīties par to, kā sicīlieši vada automašīnas, nepievēršot pārāk lielu uzmanību ceļu satiksmes noteikumiem. Ārzemniekiem patīk jokot par itāļu bezrūpīgo braukšanas stilu, bet es nekur Itālijā nebiju redzējusi tādu brīvprātību! Pat mans vīrs, kurš ir pieredzējis autovadītājs un ir braucis ar mašīnu gan Romā, gan Neapolē, teica, ka Palermo ar mašīnas vadīšanu ir nenoliedzami trakāk – brīnums, ka visā tajā haosa neredzējām nevienu satiksmes negadījumu!

        Palermo, protams, pārsteidza ne tikai ar haotisko satiksmi. Ne par vienu vietu Itālijā nevar runāt, nepieminot ēdienu, jo īpaši Palermo, kas ir viena no Eiropas street food galvaspilsētām. Šeit ierastās picas un pastas vietā baudījām vietējās virtuves labumus – gan arancine**, fritētas rīsu bumbiņas, kas pildītas ar tomātu mērci, gaļu, dažādiem sieriem u.tml., gan panelle (cepta, no turku zirņu miltiem gatavota mīkla), gan grauzdētas maizītes ar visdažādākajiem pildījumiem, kā arī saldos cannoli (trubiņas formas konditorejas izstrādājums ar saldu ricotta siera pildījumu). Izrādās, ka tieši no Sicīlijas nāk gandrīz visas Itālijās ražotās pistācijas. Ne velti, pavadot vien dažas dienas Sicīlijā, atklāju, cik ļoti man garšo gan saldi, gan sāļi pistāciju krēmi, ar kuriem var gatavot saldās brokastu maizītes, pastu, kā arī vienkāršus pusdienu panini un, protams, atsvaidzinošo gelato. Starp citu, Palermo un vispār Sicīlijas ielu ēdiens ir ne tikai ārkārtīgi garšīgs, bet arī ļoti izdevīgs – dažādus street food kioskus atradām gandrīz uz katra stūra, tāpēc uz pusdienām nekad nebija ilgi jāgaida, turklāt tās bija daudz lētākas nekā jebkuras pusdienas restorānā (gan arancine, gan maizīšu cena bija vidēji 3-5 eiro). Izrādās, ka sicīliešiem ir arī sava Spritz kokteiļa versija – tajā Aperol vietā tiek izmantot citronu liķieris limoncello!

Cannolo

 
Arancina
Panelle

                                   

        Ikviens, kurš kaut reizi ir bijis jebkur Itālijā, zina, cik skaistas un vēsturiski bagātas ir Itālijas pilsētas un ciemati. Jo īpaši Sicīlijā, kurā kopš tās pastāvēšanas sākuma dažādos laikos ir “cauri gājušas” un valdījušas visdažādākās tautas un kultūras – senie grieķi, romieši, dažādas ģermāņu tautas, bizantieši, musulmaņi, arābi, normāņi, spāņi, franči utt. Pateicoties šai vēsturiskajai daudzveidībai, Sicīlijas kultūra ir ārkārtīgi unikāla, atšķirīga no pārējās Itālijas. Pietiek vien apmeklēt Palermo centrā rīkoto Ballarò tirgu, kam ir sena arābu izcelsme, kas ir pavisam viegli pamanāma. Šeit var ne tikai iegādāties svaigus augļus un dārzeņus, nobaidīt lielisku sicīliešu street food, bet arī klausīties pārdevēju skaļajās balsīs, kad tie cits par citu skaļāk sauc savas cenas, un vienkārši apsēsties un baudīt atmosfēru, kas nemaz neatgādina klasisku itāļu tirgu, bet gan liek domāt par arābu valstīm.

                   
                              

Tāpat šāda neparasta atmosfēra bija manāma Sicīlijas dienvidrietumu pilsētiņā Mazzara del Vallo, tā ir viena no nozīmīgākajiem Itālijas zvejniecības centriem un tai ir ļoti ciešas attiecības ar Ziemeļāfriku, īpaši ar salīdzinoši tuvu esošo Tunisiju, turklāt pilsētiņas centrā ir saglabājies vēsturiskais, arābu pilsētām raksturīgais centrālais kvartāls kasbah, kam raksturīgas īpatnējas, šauras ieliņas, pa kurām var doties tiešām aizraujošā pastaigā.
 


Tāpat par seno un iespaidīgo Sicīlijas vēsturi neapšaubāmi liecina viens no Sicīlijas UNESCO pasaules mantojuma objektiem – Valle dei Templi jeb Tempļu ieleja, kurā ir lieliski saglabājusies Senās Grieķijas māksla un arhitektūra. Par spīti lietum un vējam, kas mūs pavadījā pastaigā pa Tempļu ieleju, tā gan man, gan četrgadīgajai meitai palika prātā kā viena no iespaidīgākajām vietām Sicīlijā. Papildus vēsturiskajam skaistumam Sicīlijas pilsētiņas bagātina košas flīzes un citi keramikas izstrādājumi – ar tiem ir bagātinātas gan dažādu pilsētiņu ielas, kāpnes un mājas, gan arī kafejnīcu un dzīvojamo māju interjeri.
               


Sicīlijas simbols, kas atveidots arī reģiona karogā.

Valle dei Templi




        Visbeidzot, par Sicīliju nevaru runāt, nepieminot jūru, kas to apskalo no visām pusēm. Bieži vien aprīlī Sicīlijā jau var sauļoties pludmalē un pat peldēties, bet, kā jau minēju, mana brauciena laikā ne tikai Sicīliju, bet visu Itāliju pārskrēja aukstuma vilnis – lai izbaudītu Sicīlijas pludmaļu skaistumu, tur būs jābrauc vēlreiz, citu gadu vasaras sākumā. 

  


Ne tikai jūras dēļ, bet arī tāpēc, ka dažu dienu laikā, ceļojot ar bērniem, bija iespējams iepazīt vien mazu daļiņu Sicīlijas. Lielākā daļa šī Itālijas reģiona man joprojām ir nepazīstama, un labi vien ir – būs iemesls Sicīlijā atgriezties! Mēdz teikt – mūžu dzīvo, mūžu mācies, līdzīgi var teikt arī par Itāliju – ar vienu ceļojumu nepietiek, lai iepazītu vienu tās reģionu, kur nu vēl visu valsti!

*Uz šo lidostu tiek nodrošināti arī lidojumi no Rīgas.

** Interesanti, ka Palermo šī ēdiena nosaukums tiek izmantots sieviešu dzimtē (arancina – arancine), bet citur Sicīlijā un Itālijā – vīriešu dzimtē (arancino – arancini).

                                                                     

Citi interesanti fakti par Sicīliju:


· Sicīlija ir lielākā Vidusjūras sala, kā arī lielākais Itālijas reģions. Tās platība ir aptuveni 25,7 km2 un tajā dzīvo 5 miljoni cilvēku;

· Sicīlijā atrodas 3 aktīvi vulkāni. Lielākais un slavenākais no tiem ir Etna, kas atrodas Sicīlijas austrumos un ir Eiropas augstākais aktīvais vulkāns (3329m);

· Sicīlijas reģionu veido ne tikai Sicīlijas sala, bet arī citas mazākas, tās tuvumā esošas salas – kopumā Sicīlijā ir 19 apdzīvotas salas;

· Viena no zināmākajām saliņām, kas turklāt ir tālākais Itālijas dienvidu punkts, ir Lampedūza, kas atrodas tuvāk Āfrikai ( 152 km) nekā Sicīlijai (210 km);

· No pārējās Itālijas Sicīliju atdala Mesīnas jūras šaurums, kas ir vien aptuveni 3 km plats;

· Sicīlija ļoti ilgu laiku bija neatkarīga valsts - Sicīlijas karaliste (Regno di Sicilia, no 1130. līdz 1816.gadam), kas tika izveidota, apvienojot normāņu valdījumus. Tai bija raksturīga liela tautu dažādība – ne velti Sicīlijas Karalistē tika izmantotas itāļu, sicīliešu, latīņu, grieķu un arābu valodas. Vēlāk Sicīlijas Karaliste tika apvienota ar Neapoles Karalisti, un tā rezultātā dzima Abu Sicīliju karaliste (Regno delle Due Sicilie), kas pastāvēja līdz 1860.gadam, kad uz salas ieradās ģenerālis Garibaldi, lai veiktu visas Itālijas apvienošanu – 1861.gadā tika izveidota Itālijas Karaliste (Regno d’Italia);

· Visā Itālijā atrodas 53 UNESCO pasaules mantojuma objekti (vairāk nekā jebkurā citā valstī), un Sicīlijā atrodas 7 no tiem, nevienam citam Itālijas reģionam, izņemot Toskānu, to nav tik daudz;

· Sicīlijas reģionam ir ļoti košs sarkandzeltens karogs, kas atveido jau senajos laikos izmantoto simbolu. Karoga centrā atrodas Saules dievs, kura trīs kājas simbolizē pavasari, vasaru un ziemu. Šis, kā izrādās, ir viens no senākajiem karogiem pasaulē, tas pastāv jau kopš 1282.gada.
 

Dolomīti un Kortina: pasakaini skaists ziemas galamērķis

Teksts: Ieva Smiļģe




 
Ja vēlaties izbaudīt elpu aizraujošas kalnu ainavas, nodoties slēpošanai vai kādam citam ziemas sporta veidam, vai vienkārši apbrīnot dabu un elpot svaigu gaisu, iesakām doties uz Dolomītiem.
Tā ir kalnu grupa Itālijas Alpu ziemeļaustrumu daļā, kas atrodas trīs Itālijas reģionu – Veneto, Friuli-Venēcija Džulja, Trentīno-Alto Adidže – teritorijā. Tās augstākā virsotne Marmolada atrodas 3343 m virs jūras līmeņa.  


Pateicoties Dolomītu kalnu formai, tiem raksturīgajiem fenomeniem un unikālajām ainavām, kopš 2009.gada Dolomīti ir iekļauti UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Ne velti itāļu rakstnieks Dino Buzzati par tiem izteicās šādi:

“Sono pietre o sono nuvole? Sono vere oppure è un sogno?”
(no itāļu valodas  - “Vai tie ir akmeņi vai mākoņi? Vai tie ir īsti, vai tikai sapnis?”) 
 
 


 

Dolomīti un tiem raksturīgais akmens savu nosaukumu ir ieguvuši no 18.gadsimta franču ģeologa Déodat de Dolomieu vārda, jo viņš bija pirmais, kas zinātniski pētīja šo Apenīnu pussalas teritoriju un tās ģeoloģiju.
 

 
Dolomītu reljefu raksturo robainas, akmeņainas virsotnes, to nogāzes klāj meži un zaļas pļavas. Tāpat tiem ir raksturīgs kāds unikāls optisks fenomens, kas itāliski tiek saukts par enrosadira – tas ir vārds, kas nāk no ladīnu valodas* un kuru burtiski varētu tulkot kā “iegūt sārtu nokrāsu”. Ja gadalaiks un laikapstākļi ir atbilstoši un tam labvēlīgi, saulrieta laikā Dolomītu virsotnes iegūst īpatnēju sārtu nokrāsu. Tie, kas to ir redzējuši klātienē, allaž sajūsminās par šīs fenomena unikālo skaistumu. 
 


Kā izskatās saulriets Dolomītos? Skaties ŠEIT.

 

Cortina d’Ampezzo: Regina delle Dolomiti


Dolomīti ir iecienīts galamērķis ne tikai kalnu dabas mīļotājiem, bet arī kaislīgiem slēpotājiem un citu ziemas sporta veidu cienītājiem. 1974.gadā tur tika radīts Dolomiti superski – Itālijā lielākais slēpošanas komplekss, kas kopumā aizņem aptuveni 3000 km2 un kura slēpošanas trašu kopējais garums ir 1246 km.
 
Viena no šī kompleksa daļām atrodas kalnu ielenktajā Kortīnā d’Ampeco (Cortina d’Ampezzo), kas tiek dēvēta par Dolomītu karalieni (Regina delle Dolomiti). Pašā pilsētiņā, kuras centrs atrodas 1224 m virs jūras līmeņa, dzīvo mazliet vairāk nekā 5 tūkstoši iedzīvotāju, bet pilsētiņu visos gadalaikos apmeklē itāļu un ārzemju tūristi, un ziemā tā kļūst par slēpotāju galvaspilsētu.
 
 
 

 
 
Kortīnas slēpošanas trases, kas pārsniedz 3000 m virs jūras līmeņa, ļauj pilnā apmērā izbaudīt Dolomītu skaistumu. Apbrīnojamo ainavu dēļ Kortīnā bieži vien tiek uzņemtas filmas – ne tikai itāļu Ziemassvētku komēdijas (tā dēvētie cinepanettoni), bet arī starptautiska mēroga kases grāvēji (piemēram, Džeimsa Bonda filmas). Tāpat mazā pilsētiņa bieži vien uzņem dažādu ziemas sporta veidu čempionus. Pagājušajā ziemā te norisinājās Pasaules čempionāts kalnu slēpošanā, bet jau 2026.gadā Kortīna kopā ar Milānu kļūs par Ziemas olimpisko spēļu norises vietu.
 
 
 
Kā nokļūt Kortīnā?


 
*No latīņu valodas attīstījies dialekts, kas pieder romāņu valodu grupai. Tas joprojām tiek runāts dažādos Ziemeļitālijas ciematos, tai skaitā Kortīnā.





 

 

Elpu aizraujošā un mirstošā Čivita di Banjoredžo

Teksts: Ieva Smiļģe



Itālijas vidienē atrodas ļoti īpaša vieta -  “mirstošā pilsētiņa”, kurā laiks šķiet apstājies gadsimtiem senā pagātnē – skatam paveras neskartas kalnu ainavas, noputējis Viduslaiku bruģis, akmenī kaltas mājas un pazūd ikdienā tik pierastā mašīnu rūkoņa un, lai gan nemanāmā, tomēr nepārtrauktā tehnoloģiju zumēšana.  Tikai ~ 100 km attālumā no rosīgās Romas atrodas šis pagātnes dārgakmens, kurā dzīvo tikai 10 cilvēki un kurā nav mašīnu.

Runa ir par Čivita di Banjoredžo (Cività di Bagnoregio) Lacio reģionā. Pilsētiņu pirms 2500 gadiem dibinājuši etruski, un ciematiņa ēkās, pagalmos un pazemē joprojām ir saglabājušās etrusku konstrukciju paliekas. Pilsētas izveidei tika izvēlēta stratēģiski svarīga vieta – tuvu navigācijas, tirdzniecības un saziņas ceļiem, un šī izvēle nodrošināja pilsētiņas uzplaukumu un labklājību. Turklāt atrašanās uzkalnā ielejas vidū nodrošināja pilsētiņai iespēju no droša skatupunkta pārraudzīt tuvējo apkārtni.

Par laimi, nelielā, kalnu ieskautā pilsētiņa ir spējusi pārdzīvot vēlāko laiku notikumus un papildināt savu etrusku būtību ar viduslaiku un renesanses laikmeta iezīmēm. Tās spēja pretoties laikam, pārmaiņām un cilvēkiem visdrīzāk ir saistīta ar pilsētiņas atrašanās vietu – lai gan sākotnēji novietota nozīmīgu ceļu tuvumā, šobrīd tā nebūt nav “pa ceļam”; lai nokļūtu Čivita di Bagnjoredžo, ir jāpamet izvēlētais transportlīdzeklis un kājām jāmēro cementā lietais tilts, kas caur vienu no senajām ieejas arkām (vienīgo, kas joprojām ir saglabājusies) ieved interesentus tieši pilsētas centrālajā laukumā. Pilsēteles robežas iezīmē akmens mūri aiz kuriem atrodas... nekas, līdz ar to šis tilts ir vienīgais veids, kā tur nokļūt.



2016.gadā Čivitu apdzīvoja tikai 10 cilvēki, taču par vientulību tur sūdzēties nevar – ik gadu pilsētiņu apmeklē aptuveni 300 tūkstoši interesentu, kuriem par prieku pilsētiņā ir atvērti restorāni, kafejnīcas, viesnīcas un suvenīru bodes. Ceļotāju interese ir pilnībā saprotama – jau uz tilta, tuvojoties ieejas arkai, šķiet, ka mūsdienu pasaule kaut kur tālumā izgaist un priekšā paveras brīnišķīga aina no pagātnes. Akmenī kaltas mājas pārklāj koši zaļi vīteņaugi, māju ieskautajos pagalmos uz gadsimtiem senajām kāpnēm sēž kaķi un zied koši sarkanas pelargonijas, aiz pilsētiņas mūriem ir redzama zemāk esošā ieleja un attālie kalni. Tomēr nav vērts mēģināt vārdos ietērpt to sajūtu, kas rodas, pastaigājoties Čivitas ieliņās vai sēžot uz apsūnojušajiem akmens pakāpieniem, arī bildes nespēj atspoguļot Čivitas dāvātos skatus. Šī patiešām ir vieta, kas ir jāapmeklē un jāizbauda pašiem!

Čivitai diemžēl ir nolemts skumjšs liktenis. Tā tiek dēvēta par “mirstošo pilsētu” (“la città che muore”), jo izsenais pilsētiņas ienaidnieks joprojām ir enerģijas un apņēmības pilns – jau kopš etrusku laikmeta Čivita turpina cīnīties ar eroziju*. Pētnieki ir secinājuši, ka pēdējo 500 gadu laikā pilsētiņas apmērs ir samazinājies par 20-25% un katru gadu pilsētiņa zaudē 7 cm. Lai novērstu ēku sabrukumu, steidzami nepieciešams veikt glābšanas un saglabāšanas darbus, citādi Čivita varētu zaudēt vienīgo saskarmes punktu ar ārpasauli un tikt izolēta no apkārtējās pasaules. Bez tam, lai gan tūristu pūļi turpina šo vietu apmeklēt, tai draud izmiršana, jo iedzīvotāju skaits tajā arvien samazinās. Gan iedzīvotāju aizbraukšana, gan erozija ir dabiski procesi, tos ir grūti apturēt, līdz ar to Čivita tiek liktenīgi saukta par “mirstošo pilsētu”.



Mēs nevaram paredzēt Čivita di Banjoredžo nākotni, taču tās pagātne ir skaidra, jo tā joprojām ir mūsu acu priekšā – tā ir elpu aizraujoša un mēs to varam izdzīvot paši uz savas ādas, nevis filmās, bildēs vai nostāstos! Mēdz teikt, ka visi ceļi ved uz Romu – ja reiz tā ir, tad, ceļojot no Latvijas, neilgi pirms Romas šie ceļi var jūs nogādāt pie cementa tilta, kura galā atrodas gadsimtiem senā Čivita di Banjoredžo!


Noskaties video ŠEIT.


* Augsnes un iežu noārdīšanās un pārvietošana dabisku procesu rezultātā, piemēram, vēja vai ūdens iedarbībā.





Sicīlijas sātīgā saule

Materiāls pārpublicēts no žurnāla "Mans Mazais" (janvāris, 2015). Pateicamies žurnāla redakcijai par sadarbību!



 

Ko darīt un apskatīt Venēcijā karnevāla laikā?  

Cosa fare e vedere a Venezia in questo periodo?

 

Luca Rebesco, Canova Tour,  www.canovatour.it

 

Venēcijas karnevāls bez šaubām ir viens no slavenākajiem karnevāliem pasaulē. Tam ir ļoti sena izcelsme (11.gadsimta beigas), bet starptautiskā līmenī tas ieguva ievērību tikai 18.gadsimtā.

Il Carnevale di Venezia rappresenta sicuramente uno dei carnevali più famosi e conosciuti al mondo. Le sue origini sono molto antiche (fine XI° secolo) anche se però esso inizia ad essere noto a livello internazionale a partire dal XVIII° secolo. Un viaggio a Venezia merita sicuramente di essere organizzato per il Carnevale.


Pirmkārt, Jūs noteikti vēlēsieties iejusties šajā svētku atmosfērā, tāpēc varēsiet iegādāties kādu masku, kas tiek pārdotas it visur pilsētā, vai arī izrotāt Jūsu seju ar mirdzošām un dzīvīgām krāsām. Šādu pakalpojumu karnevāla laikā par ekonomiskām cenām piedāvā daudzi jaunieši dažādās pilsētas vietās.

Prima di tutto, voi desidererete sentirvi parte di questa festa ed atmosfera. Potrete quindi comperare una maschera, venduta dappertutto in città, o farvi decorare il vostro viso con colori vivaci e brillantina. Questo servizio, viene offerto ad un prezzo economico da molti giovani in vari punti della città.


Otrkārt, Jums noteikti jādodas uz Svētā Marka laukumu. Tieši šajā apkārtnē būs iespējams apbrīnot neskaitāmās maskas un dažāda stila masku tērpus. Daži no tiem ir tik skaisti un krāšņi, ka Jums apbrīnā mute paliks vaļā! Tie, kuriem interesē fotogrāfēšanas māksla, nedrīkst šo pasākumu palaist garām! Turklāt, Svētā Marka laukumā vienmēr tiek uzstādīta skatuve, kur svētku laikā ikdienas tiek rādītas dažādas izrādes.Tiklīdz ierodaties Venēcijā, pilsētās tūrisma informācijas centros varat saņemt karnevāla oficiālo ceļvedi. Bet iepriekš varat izpētīt karnevāla oficiālo mājaslapu ŠEIT.

Sicuramente dovrete raggiungere piazza San Marco e dintorni. E' proprio in quest'area, dove potrete
ammirare moltissime maschere, con costumi di diverso tipo e stile. Alcune vi lasceranno sicuramente a bocca aperta per il loro sfarzo e bellezza. Questo evento è sicuramente imperdibile per gli appassionati di fotografia.  In piazza San Marco viene sempre allestito un palco, dove si susseguono spettacoli di vario tipo quotidianamente. Appena arrivati a Venezia, procuratevi la guida ufficiale stampata del Carnevale presso le sedi dell'ufficio turistico della città, o consultate anche il sito internet ufficiale del Carnevale: QUI.
t/ .



2015.gada karnevāla jaunums būs ceļojošā teātra izrāde. Jums būs iespēja doties unikālā turnejā pa pilsētas teritorijām un iepazīt Venēcijas vietas, senos personāžus un vēstures mistērijas. Vairāk informācijas par šo pasākumu ŠEIT.

Una novità per il Carnevale 2015 sarà lo spettacolo teatrale itinerante. Potrete fare un originale tour attraverso calli e campi della città e conoscere luoghi e personaggi antichi e misteriosi della storia di Venezia. Per informazioni su questo evento:QUI..



Tiem apmeklētājiem, kas gribēs piedzīvot kaut ko pavisam īpašu un iejusties 18.gadsimta cildeno venēciešu ādā, būs iespēja pieteikties kādai no daudzajām kostīmu ballēm, kas tiek organizētas pilsētas bagātākajos namos. Šīs balles ir ļoti atšķirīgas - gan tēmas, gan cenas ziņā. Vairāk informācijas un pieteikšanās ŠEIT.

Per i visitatori che vogliono vivere un evento veramente speciale e sentirsi come i nobili veneziani del 1700, sarà possibile prenotare una delle tante feste in costume che vengono organizzate all'interno dei ricchi palazzi della città. Le feste sono di diverso tipo e con prezzi differenti. Informazioni e prenotazioni sono disponibili QUI.


Tādā pilsētā kā Venēcija karnevāla laikā kultūras pasākumu netrūkst ! Kāda izrāde La Fenice teātrī noteikti būtu labs veids, kā pavadīt daļu pēcpusdienas vai vakara. Tomēr biļetes būtu jāiegādājas laicīgi internetā, citādāk nāksies maksāt paaugstinātu cenu. Tieši La Fenice teātrī notiek viens no ekskluzīvākajiem un īpašākajiem karnevāla pasākumiem – Cavalchina deja. Turklāt, ja Jūs laicīgi par to padomāsiet, varēsiet piedalīties arī citos pasākumos un koncertos, kas notiks pilsētas namos un baznīcās.

In una città come Venezia, anche a Carnevale gli eventi culturali non mancano. Uno spettacolo al Teatro La Fenice può essere sicuramente un buon modo di trascorrere parte del pomeriggio o della sera, ma i biglietti vanno sicuramente prenotati online con anticipo o si potranno trovare solo biglietti con tariffe elevate. Proprio alla Fenice si tiene uno degli eventi più mondani ed esclusivi del Carnevale: il ballo della Cavalchina. Ma se vi informerete per tempo, si potrà assistere anche ad altri concerti che si tengono all'interno di chiese e palazzi.



Saistībā ar karnevālu būs iespēja doties interesantā vizītē uz Karlo Goldoni muzeju. Goldoni bija ļoti slavens Venēcijas dramaturgs, kurš sarakstījis vairāk nekā 130 komēdijas un citus darbus. Šī muzeja (Goldoni dzimtās mājas) apmeklējums būs brīnišķīgs veids, kā atklāt šī ievērojamā pilsētas iedzīvotāja aizraujošo dzīvi un mākslu.

Collegata al Carnevale, potrà essere un'interessante visita da fare al Museo Carlo Goldoni. Egli fu un celebre commediografo veneziano, autore di più di 130 commedie ed altri lavori. La visita a questo museo (la sua casa natale) sarà un'affascinante scoperta della vita e dell'arte di questo illustre personaggio della città.


Visbeidzot, lai atgūtu spēkus pēc garajām pastaigām un apmeklējumiem, Jums noteikti jānogaršo karnevāla tradicionālie saldumi – virtuļi un galani kopā ar glāzi laba Prosecco. Pēc tā Jūs noteikti būsiet gatavi turpināt baudīt šos maģiskos svētkus !

E per recuperare un po' le forze dopo tanto camminare e vedere, assaggiate i tipici dolci del Carnevale, le frittelle e i galani,  assieme ad un calice di buon Prosecco. Sarete nuovamente pronti per continuare a vivere questa magica festa !



Toskāna

Agnese Rugevica.

"Mana pirmā tikšanās ar Itāliju bija vairāk kā pirms 10 gadiem un ir neaizmirstama... Tas bija mūsu ģimenes pirmais tālais ceļojums un mana pirmā tikšanās ar Romu. Kopš brīža, kad izkāpu no lidmašīnas, šī zeme ir mani apbūrusi un pārņēmusi savā varā... tāpēc tur atgriežos vēl un vēl, lai atklātu kādu gabaliņu no šī dārgakmens!
Itālijā pārsteidzošs ir viss - temperamentīgi cilvēki, daudzveidīga virtuve, fantastiski arhitektūras pieminekļi, unikālās mākslas vērtības, burvīga daba, strūklakas un valoda, kas skan kā mūzika... 

Florence - renesanses šūpulis, pilsēta - muzejs. Šeit ir ne tikai jāskatās, bet jāsasmaržo, jāizgaršo un arī jāklausās, jo tieši Florencē izveidojās itāliešu literārā valoda.  Pilsētā dzīve kūsāt kūsā, bet tanī pat laikā ir iespēja paslēpties jaukā parkā vai klusā ziedu dārzā. Obligātā programma ir Zelta tilts pāri Arno upei, Piazza della Signoria ar Palazzo Vechio un Mikelandželo Dāvida skulptūras kopiju, Piazza Duomo ar Florences katedrāli un tās debešķīgo Bruneleski projektēto kupolu, Santa Croce un Santa Maria della Novella baznīcas, Pitti pils, Boboli dārzi un Uffici galerija – muzeju pērle. Un vēl, un vēl, un vēl... Florence ir tik unikāla, ka viena diena pilsētas apskatei liksies stipri par maz.


Jāieplāno diena, kad lutināt garšas kārpiņas. Ļauties burvīgi šauriem un līkumotiem ceļiem, kas ved gar vīnogulājiem un olīvkoku laukiem, vietējo produktu degustācijām ar ģeniāliem garšu salikumiem, reģionālo produktu daudzveidībai un stāstiem par dzīvi… Jābauda dažādie Toskānas vīni, bet obligātajā programmā Chianti un Chianti Classico vīni. Jāapmeklē vairākas vīna darītavas. Jāiepazīst vīna darīšanas process un jānoskaidro, kas tas par melno gaili - gallo nero. Zini, Toskānas olīveļļa ir īpaši smeķīga. Jānogaršo dažādi Pecorino sieri un slavenie Toskānas gaļas gardumi - šķiņķis un salami.



Val D’orcia ieleja, kas ļaus sajusties īpaši tuvu dabai. Reģions, kura raksturīgā ainava ir maigi, rūpīgi kultivēti pakalni un gleznaini ciemati. Veldzi un veselību sniegs pelde termālajos ūdeņos zem klajas debess.



San Gimignano – viduslaiku torņu pilsēta, kuras slaidos taisnstūrveida torņus var  atpazīt jau pa gabalu. Paši itālieši šo vietu jokojot dēvē par Itālijas Manhetenu. Čisternas laukumā ir gardākais saldējums (itāliešu valodā gelato) pasaulē, manuprāt, tas ir melnās šokolādes saldējums, izvēlē ir liela... Jāiet pie Dondoli kunga, kurš pats mīl parunāties ar apmeklētājiem un bez klasisko garšu saldējumiem piedāvā arī dažus jokainus saldējumus, piemēram, ar tabakas garšu. Pie Dondoli viesojas dažādas pasaules mēroga slavenības, ar kurām Dondoli fotografējas, un bildes izliktas pie gellateria sienām.


Apmeklē kādu no Mediči villām. Florencē Mediči ģimene valdīja vairākus gadsimtus un atstājuši unikālu mantojumu – villas un nenovērtējamas mākslas vērtības. Neskatoties uz izteikto varaskāri un absolūtu nevēlēšanos atdot kādam savu milzīgo ietekmi, Mediči visos laikos bijuši mākslas patroni un ļāvuši realizēties mākslinieku talantiem, par kuriem citi sākotnēji tikai smīkņāja. Mediči mēdz dēvēt arī par renesanses krusttēviem.






Neapole

Erasmus studente Itālijā Ieva Smiļģe par 3 dienu piedzīvojumu Neapolē. Vairāk lasi Ievas blogā ŠEIT!

 

Es iepazinos ar Itāliju 2006.gada oktobrī. Liekas, ka sen, tomēr atmiņas par kopā pavadītajām dienām ir gluži dzīvas. Tā laikam tiešām bija neaizmirstama tikšanās. Toreiz pavisam īsā laikā izskraidīju Itāliju no augšas līdz apakšai. ļoti labi atceros Dienviditāliju - Kampānijas (Campania) reģionu. Izstaigāju Kaprī salu (Isola Capri), mirušo Pompeju pilsētu (Pompeii) un ieskatījos tieši Vezuva (Vesuvio) vulkāna dūmojošajā krāterī. Un tam visam pa vidu vēl miglains skats pa logu uz skumju un piegružotu pilsētu. Kas gan tā bija par pilsētu? Toreiz, pirms 7 gadiem, es biju pārņemta ar visu to, ko apskatīju, ka pat nepaguvu padomāt par to, ko NEapskatīju... Taču pilsēta, kam toreiz pabraucu garām, bija Neapole (Napoli). Viena no senākajām un lielākajām Itālijas pilsētām! Kāpēc gan mēs tai tik vienkārši pabraucām garām!? Tagad, kad mana draudzība ar Itāliju kļuvusi jau gana cieša, Neapoles vārds pavīd aizvien biežāk. Dzirdot itāļu un pašu neapoliešu mudinājumus turp doties, nemaz negribas ticēt, ka vienīgais, ar ko Neapole ir ievērojama, ir tās netīrība un mafija. Tā nevar būt, Neapole ir kaut kas vairāk!

Bet kas? To man neviens nevar izskaidrot, itāļi tikai smaida un saka: Per capire ci devi andare ("Lai saprastu, tev uz turieni jādodas."). Nu, kāpēc gan ne? Ceļabiedrs ir, naktmājas atrastas, mugursoma sakārtota - metamies iekšā Neapoles trakulībā!



Pēc 4 stundu brauciena autobusā esam klāt. Un viss sākas pavisam neapoliskā garā - ar picu! Ja reiz pica ir dzimusi tieši Neapolē, tad ir neiespējami to neēst! Turklāt ir jāizvēlas tieši visu picu karaliene - Margherita! Gluži nejauši atradām lielisku picēriju - kādā mazā vecpilsētas ieliņā, tuvumā galvenajiem apskates objektiem, bet prom no tūristu burzmas. Lieliska pica, vienkārši lieliska pica! Taču picas ēšana izvērtās gluži komiska - tādas situācijas iepriekš biju redzējusi tikai filmās! Tā kā apkalpošana pie galdiņa maksā dārgāk, mēs picu ēdām, stāvot kājās pie ieejas durvīm. Nedaudz mokoties ar picas ēšanu bez galda piederumiem un salvetēm, lūkojam, kas notiek pilsētas ielās. Bez mitas skan mašīnu signāli un cilvēku balsis. Pa pretī esošā veikala durvīm tiek izlidināts atkritumu maiss, nemaz nedomājot, kur tas nokritīs, un no mājas augšējā stāva loga tiek nolaists striķī piesiets spainis, kurā pie picērijas stāvošais jaunieties saliek dažādus pārtikas produktus - tā Neapolē iepērkas pensionāri! Es saskatos ar savu ceļabiedru un sāku smieties - nav slikts sākums, vai ne?


Pēc tik priecīga dienas sākuma dodamies vecpilsētas ielās. Kas par pilsētu! Smaids no lūpām nenodzisa visas dienas garumā! Vecpilsētas (Spacanapoli) ieliņas ir pavisam šauras, pilnas ar vietējiem iedzīvotājiem, tūristiem un motorolleriem, kas pa ieliņām traucas milzu ātrumā, par savu klātbutni brīdinot ar pīpināšanu (Nekad gan nav skaidrs, uz kuru pusi jāmūk. Īpaši tad, ja pīpinātāji tuvojas no abām pusēm.). Daudzdzīvokļu māju balkoni sasēduši cieši viens pie otra un, ejot pa ieliņām, var gluži nejauši ieiet kāda neapolieša virtuvē, jo durvis vienmēr stāv līdz galam vaļā (un es esmu gluži droša, ka pret šādiem nelūgtiem viesiem tur neviens neļaunotos!). Neapolieši paši gluži pareizi saka - Neapolē nav iespējams just depresiju, jo tur Tu tiešām nekad nebūsi viens!

Pa vidu visiem vēsturiskajiem un kultūras objektiem ir vērts kādu brīdi mierīgi pasēdēt un pavērot cilvēkus, tieši tur slēpjas īstā Neapole! Tā nu es ar savu ceļabiedru ik pa brīdim nometāmies uz kāda brīva soliņa vai puķu poda malas un vienkārši lūkojāmies apkārt. Pa labi no mums maziņš saldumu viekaliņš, kur pie ieejas nostādīts milzīgs Babba' - tradicionāls neapoliešu kēkss, pildīts ar rumu. Bet tieši pretī neliels antikvariātu veikaliņš (nezinu gan, vai to var nosaukt par veikalu, jo ieejas tur nav), pie kura onkulītis mierīgi izkārto savu produkciju. Garām aiztraucas motorolleris, uz kura uzmetušies trīs mazi puišeļi (bez ķiverēm, protams), pēcāk arī aizgrabina gandrīz sarūsējis Fiat, pie kura stūres tup onkulītis ar mazuli klēpī. Izbrīna pilnām acīm garām staigā tūristi - kāds ēd picu, kād fotogrāfē, kāds atkal abām rokām ieķēries somā un nenolaiž no tās ne acu. Vietējie gluži mierīgi dodas savās ikdienas gaitās, skaļām balsīm aizmaršē futbola līdzjutēji un no pretējās mājas balkoniem savā starpā sakliedzas večiņas. Kādā brīdī mums klāt piesēžas kāds neapolietis, kurš cenšas pārliecināt, ka vienīgais ceļš uz veiksmīgu dzīvi ir viņa veiksmes talismans - čilli pipars (neapolieši ir pagalam māņticīgi). Laiks doties tālāk - šai pilsētā ir, ko redzēt!    


Neapole ir haotiska bez gala, tas nu ir pavisam skaidrs. Un haotiska ir ne tikai satiksme un ieliņu iekārtojums, visa pilsēta balstās haosā! Neviļus esam apstājušies kādā pilsētas laukumā, kur haoss spiežas ārā pa visām vīlēm. Laukuma centrā atrodas kāda svētā statuja, uz kuras sasēduši jaunieši ēd picu. No vienas puses laukumu norobežo gluži moderna daudzdzīvokļu māja, tai cieši klāt guļ gandrīz vai brūkoša mājele ar šķībiem greiziem balkoniem un pretējā malā atrodas kāda 18./19.gadsimta celtne. Katrs objekts ir gluži no citas operas, tomēr šis haoss Neapoles centrā izskatās tik... harmoniski! Kaut kādā neizskaidrojamā veidā šī haotiskā pilsēta dzīvo harmonijā. Un nav, ko brīnīties, ja pilsētas baltajai doma baznīcai klāt tiek piestutētas modernas dzīvojamās ēkas. Tāda ir Neapole, nav, ko brīnīties!



Nu ir pienācis laiks kafijas pauzei! Kafija Neapolē ir īpaša! Vēl vairāk nekā visā pārējā Itālijas teritorijā! Pirmkārt, pagatavošanas tehnika ir atšķirīga (bet es nemaz nemēģināšu to izskaidrot, zinu tikai to, ka kafijas automāti ir citādāki). Otrkārt, kafija tiek pasniegta pavisam karstās krūzītēs! Krūzītes pirms pasniegšanas tiek turētas vārošā ūdenī, jo tādejādi kafijas garša ir daudz koncentrētākā un spēcīgāka. Tiesa ir, neapoliešu kafijas garša ilgāku laiku nenozūd no garšas kārpiņām, tomēr galu galā tā arī nespēju izskaidrot, vai neapoliešiem no rīta pamosties palīdz īpaši spēcīgā kafijas garša, vai arī sāpes, ko rada apdedzinātās lūpas un pirkstu gali!? Cenšoties tikt pie karstajā krūzītē ielietajām 10 pilēm kafijas, traumas ir neizbēgamas (vismaz tādam iesācējam kā man)! Taču viens ir pavisam skaidrs - kafija Neapolē tiek izdzerta vēl ātrāk nekā citur Itālijā. Lai nav lieki jāmokās ar verdošo krūzīti!
Itālijas prezidenta lietotā kafijas tasīte šādi tiek uzglabāta jau kopš 2011. gada

Vēl kāds neapoliešu trakums - futbols! Es gan to piedzīvoju tikai daļēji, taču neapoliešu stāsti ir iespaidīgi!Vienīgais pavisam drošais brīdis, lai izietu Neapoles ielās, esot tad, kad Neapoles futbola komanda spēlē, jo ielas tad neapšaubāmi ir tukšas. Pilsētā valda miers un klusums līdz brīdim, kad tiek gūti vārti, tad gan sāk rībēt zeme un liekas, ka sākas zemestrīce. Un tajā mirklī, kad spēle beigusies, vislabākais esot nozust labi tālu. Tomēr, pat ja spēles nav, futbola trakums ir acīmredzams - futbolista statuja līdzās pāvesta statujai! Kādas mājas siena noklāta ar futbolista Maradonas attēliem un avīžu rakstiem! Un kādi īpaši fanātiski vecāki pat bērnam devuši vārdu Maradona! Pat Mikelandželo (Michelangelo) ģeniālais darbs Creazione di Adamo Neapolē tiek pārveidots pavisam neapoliskā garā - Creazione del Calcio. To visu redzot, es tikai turpinu sajūsmināties - kas par pilsētu!


Īpaša dizaina atkritumu maiss

(Šis ieraksts draud izvērsties bezgalīgs.) Neapolē patiešām valda haoss un netīrība, un par savu mantu drošību ir jāpiedomā. Bet tas nedrīkst kļūt par iemeslu nedoties uz Neapoli! Šeit var atrast vēsturiskas liecības gan no spāņu, gan franču varenības laikmetiem, satriecošus mākslas objektus (vai esi kādreiz dzirdējis par Cristo Velato?) un brīnišķīgus skatus. Šajā laikmetā gan to visu var arī ieguglēt un apciemot Neapoli, pat neizejot no mājas. Bet cilvēku pūļus uz ieliņām, Neapoles troksni un šaurību internetā neatradīsi!  Visskaistākais Neapolē ir pilnīgi negaidīts - ieejot apskatīt kādu baznīcu, Tu vari nejauši attapties pavisam citā, pazemes baznīcā (pārbaudīts!). Un visneapoliskākās lietas var redzēt uz ielas, nevis tūrisma objektos! 

Itāļiem bija pilnīga taisnība - lai tam noticētu, tas ir jāredz paša acīm!

 Es un mans ceļabiedrs Neapoles vecpilsētas haosā.
Kad atlikusi vien stunda pirms autobusa atiešanas, abi ar ceļabiedru izlemjam atvadīties no pilsētas, baudot sfogliatelle (tradicionāls Neapoles gardums), apsēdušies pie Garibaldi kājām (Piazza Garibaldi). Ir svētdienas pēcpusdiena, bet mašīnu pīpināšana nebeidzas (kas gan te darās pirmdienu rītos!?), večiņas joprojām sakliedzas no balkoniem un atkritumi joprojām tiek vienkārši izlidināti pa durvīm. Garibaldi statujas pakāji rotā nedēļām vecas banānu mizas, tūristi bailīgām acīm klīst pa vecpilsētas ielām. Un imigranti, pasituši padusēs savas kontrabandas preces, bēg no policijas. Neapole turpina dzīvot savā neparastajā harmonijā.


Sardīnija

Pirmo reizi uz Sardīniju Olita atbrauca 2010. gadā, kad, studējot Tūrisma mārketingu maģistra programmā Valmieras Augstskolā, devās Erasmus apmaiņas studijās. Drīz vien Olita saprata, ka Sardīnija viņai ir kas vairāk par pagaidu mācību vietu, pret šo salu viņa izjuta un joprojām izjūt lielu mīlestību, kuru vēlas parādīt arī citiem. Olita joprojām dzīvo Sardīnijā un par tās skaisto dzīvi stāsta savā mājaslapā: www.bellasardinija.com.


1) Jūra! Pirmais un galvenais iemesls, lai dotos uz Sardīniju, protams, ir jūra un neskartais salas skaistums.  Tik tīra un caurspīdīga jūra nav nekur citur Itālijā. 1/4 no visām Itālijas pludmalēm atrodas tieši Sardīnijā un  katru gadu pasaules skaistāko pludmaļu topā tiek ierindotas vismaz divas Sardīnijas pludmales. Jūra ieskauj visu salu, un, lai kurā virzienā Tu dotos, vienmēr atdursies pret dzidro ūdeni. Jūra Sardīnijā ir ārkārtīgi kolorīta - daudzas reizes dienā tā maina savu krāsu un ļauj viļņiem spēlēt dažāda rakstura rotaļas. Jūras krasti Tevi nekad negarlaikos, jo pilnīgi visa salas krastmala ir fantastiska savā daudzveidībā - te ieraudzīsi visu, ko spēj iztēloties tava fantāzija - sākot no baltām kāpām un līdzenām smilšu pludmalēm salas Dienvidos un Austrumos, līdz pat milzīgām stāvām kraujām, kuras apskalo spēcīgi viļņi, salas Rietumu un Ziemeļu krastos. 


2) Vēsture. Sardīnija joprojām ir neskarta paradīze ar ļoti senu vēsturi. Jā, tieši šī ir vienīgā vieta, kur dzīvojusi Nuragi civilizācija, kas salā apmetusies 1800 - 500 g. p.m.ē. Nuragi  patiesībā ir smagu akmeņu konusveida konstrukcijas ar ļoti šaurām un zemām ejām, kas tika veidotas vietās, kur atradās svētais ūdens. Tieši šādās celtnēs apmetās senās sardu ciltis! Lielāko no konstrukcijām, kas iekļauta UNESCO mantojuma sarakstā, var apskatīt Barumini. Pie Pulas atrodas senās Feniķiešu pilsētas Noras drupas. Nora tika celta aptuveni 900. g. p.m.ē., Tāpat uz salas vēl joprojām ir labi saglabājušas citas Feniķiešu laikmeta celtnes (San Saturnino bazilika, San Gavino baznīca), Bizantijas laikmeta baznīcas (San Giovanni di Sinis baznīca un fantastiskā San Tirinita di Saccargia baznīca). Sardīnijas galvaspilsētu Kaljāri (Cagliari) sāka celt 7. gs. p.m.ē. Tagadējās Kaljāri vecpilsētas daļa Castello tika celta 13. gadsimtā un tā joprojām ir „dzīva” un valdzinoša ar fantastisiem monumentiem, kā piemēram Bastione di Saint Remy.  


3) Daba. Sardīnija ir pavisam neskarta, tā ir patiesa, skaista un dabiska! Parco della Giara, kas atrodas Tuili, Medio Campidano provincē, 4 km attālumā no Barumini, ir vienīgā vieta visā Eiropā, kur vēl var satikt savvaļas zirgus, kuru priekšteči nāk no Nuragi laikmeta. Dabas parks atrodas kalnu augstienē, no kurienes paveras unikāls skats uz visu Sardīnijas zemi. Lai kurā virzienā Tu brauktu, ar roku gandrīz aizsniedzamas ir baltās aitas, kalnu augstienēs sastapsi melnos rukšus un rāmi klīstošas savvaļas govis ar lieliem metāla zvaniem kaklā. Te sprigani lēkā kalnu kaziņas un vakara tumsā pār šoseju čāpo pelēki eži. Sardīnijas galvaspilsētā, veroties debesīs, ik pa brīdim varai sasveicināties ar rozā flamingiem, bet dabas parkā Monte Urpino lielā vairumā sastapsiet krāsainos pāvu tēviņus, kas ir kļuvuši par izciliem fotomodeļiem. Visskaistākais ceļš, ko ieteiktu noteikti izbraukt, ir Ogliastaras reģions - Dorgali, Tortoli, Siniscola, Nuoro, Baunei apkārtne. Kalnu masīvi veido elpu aizraujošas ainavas, brīžiem pat šķiet, ka atrodies milzu kanjonā. 


4) Aktīvā atpūta. Tā kā uz Sardīnijas salas ir ne vien jūra, bet arī ļoti daudz kalnu, šī ir fantastiska vieta aktīvās atpūtas cienītājiem: ir izstrādāti n-tie maršruti velobraucējiem, Salas Austrumu piekraste ir ideāla vieta tiem, kam patīk alpīnisms (augstākā kalnu virsotne ir Punta la Marmora, kas slejas 1833 m augstumā), tāpat ir arī daudz citu kalnu - Pedra Longa, Cala Gonone, Cala Luna, Santa Maria Navarrese, Gorropu kanjons, Biddiriscottai - tā ir milzīga ala, kuras sienā ierīkoti maršruti, kas beidzas pie alas griestiem. Salas Rietumu krasts pie Oristano ir labākā vieta sērfotājiem un kaitotājiem, kā arī aizraujošās dzidrā ūdens dzīles savu baudījumu sniegs tiem, kam patīk zemūdens niršana. Castiadas atrodas izpletņlēcēju skola, kur ir iespēja izlēkt ar izpletni. Daudzviet tiek organizētas izjādes ar zirgiem, gan pa kalnienēm, kas savā ziņā ir ekstrēmi, gan arī mierīgas izjādes saulrieta stundā gar jūras krastu.



5) Ēdiens. Tieši tāpat kā visur Itālijā, ēdienam Sardīnijā ir īpaša nozīme. Lai arī pirmais vārds, kas stāv uz lūpām un sirdī katram īstenam sardam, ir jūra, kā nākošais izskanēs ēdiens! Jūras veltes ir jāēd tur, kur tās ir tikko svaigi zvejotas, un Sardīnija to garantē - ikvienā ēdienkartē nobaudīt pirmā svaiguma jūras veltes - astoņkājus, mīdijas, kalmārus, zobenzivi, lielās un mazās garneles, tunci un daudz ko citu. Noteikti nogaršojiet sardu nacionālo ēdienu culurgionis - tas ir mīklas izstrādājums, pildīts ar kartupelīti, sieru un piparmētru, ko pasniedz kopā ar ragu mērcīti. Ļoti tipisks ēdiens ir arī Sardo Malloreddus alla campidanese – īpaši pagatavoti makaroni ar gaļu. Sardīnija ir artišoku reģions, kur tiek gatavoti dažādi ēdieni no šī vitamīniem bagātā dārzeņa. Ziemas mēnešos (no novembra līdz martam) ir jūras ežu sezona, kad visu restorānu ēdienkartēs būs iespraucies vārdiņš Ricci di Mare.

No saldumiem tipiskākie ir pardulas, kas tiek gatavotas no ricotta siera; mandeļu cepumi amaretti, pabassine un sardu Torrone, kas, atšķirībā no citos reģionos gatavotajiem torrone, ir mīkstas konsistences, jo tiek gatavots bez cukura.


Sardīnijai ir arī savs nacionālais dzēriens - mirto, ko Tev restorāniņos piedāvās pēc garšīgās maltītes. Noteikti nobaudi arī to, jo citur pasaulē Mirto neatradīsi! Arī alus cienītājiem Sardīnija neliek vilties, jo tieši te tiek gatavota viena no vislabākajām Itālijas alus šķirnēm Ichnusa, ko droši var pielīdzināt labākajam Latvijas alum. Ja gribat nobaudīt īsta sarda zemnieka virtuvi, nepabrauc garām kādam no daudzajiem uzrakstiem Agriturismo, tieši tur nobaudīsi visu, kas ir tikko svaigi plūkts no paša dārza, pašu grillētas cūciņas, pašu taisītu sieru un citus labumus. Sardīnijā tiek ražots slavenais aitu siers Fiore sardo /Sardīnijas zieds/, kas ir imitētākais siers pasaulē (to pakaļdarina gan Amerikā, gan Kanādā, gan Japānā, gan Eiropā).

6) Pēdējais iemesls ir visi pārējie iemesli kopā - tas, ka sardiem un latviešiem ir daudzas līdzīgas tradīcijas. Līdzības var atrast gan tautas dejās, gan tautas tērpos, kā arī nacionālajos ēdienos (Sardīnijas nacionālais ēdiens ir apcepti kartupeļi ar rozmarīnu un mazā cūciņa).
Sardi ir pavisam citādāki nekā itāļi, viņiem ir sava sardu valoda, kura vairāk līdzinās latīņu, nevis itāļu valodai. Uz salas, protams, runā arī itāliski, bet tikpat izplatīti ir 7 ārkārtīgi atšķirīgie dialekti. Sardi ir daudz naivāki un uzticamāki nekā uz pussalas dzīvojošie itāļi. Viņiem ir bērnišķīgāki joki un šķiet siltāka sirds. Sardi ir ļoti jūtīgi un ļoti ātri apvainojas. Tāda ir viņu mentalitāte - viņi vienmēr pret visiem izturas laipni un sirsnīgi, lai tieši to pašu saņemtu pretī!

Uz šīs brīnišķīgās salas ir fantastisks klimats, un pat tad, kad laukā ir ziema, vienmēr var just vasaras klatbūtni. Sala nekad nebeidz ziedēt - vieniem ziediem pāri vijas jau nākošie (apelsīnkoki, mandarīnkoka ziedi, saldo mandeļu ziedi, mimozas) un tā visu laiku, pat vissausākajā vasaras sezonā, kad visa zeme liekas dzeltena, kādā brīdī Tev pretī lūkosies kāds spilgts oliandra zieds.

Tiem, kas grib redzēt zvaigžņu lietu, jābrauc uz Sardīniju augustā. Zvaigžņu lietus Cala Cipolla pludmalē mani apdullināja vārda tiešākajā nozīmē. Es stāvēju ar vaļā atplestu muti un nespēju noticēt, ka ir tāda vieta pasaulē, kur zvaigznes krīt lejup vienas pēc otras, vicinot savas garās astes kā komētas!

Šī sala nelīdzinās nevienai citai vietai zemes virsū. Sardīnija ir kaut kas pavisam cits - visapkārt valdzinoši plašumi kur ceļot; tai nav nedz sākuma nedz beigu, tā ir bezgalīga. Līdzīgi kā katra cilvēka iekšējā brīvība. /David Herbert Lawrence/

 

 

 

Sicīlija

Itālija ir viens no iecienītākajiem ceļojumu galamērķiem un sapņu zeme ne vienam vien cilvēkam un tā vien šķiet, ka tieši Dienviditālijas sala Sicīlija ir viena no pēdējā laikā populārākajām atpūtas vietām. Dienviditālijas saule, jūra, daba, virtuve. Ko vēl vairāk var vēlēties!? Ja nu tomēr kādam ar to nepietiek, Sicīlijā dzīvojošā latviete Iveta Bruno piedāvā piecus lieliskus iemeslus, kāpēc doties uz Sicīliju!


1) Tā ir iespēja atgriezties pagātnē un novērtēt dažādu seno civilizāciju un kultūru atstātā mantojuma varenību (apskatāmas vietas: Agrigento tempļu ieleja, Mozia, Pantalica nekropole, Segesta, Selinunte, Solunto, Siracusa, Taormina, Tindari, Villa Romana del Casale u.c.).


2) Sicīlijas dabas ainavu veido kalni un dabas parki – vulkāns Etna, Madoniju kalni, Nebrodi kalni, Vendicari dabas parks, Lo Zingaro dabas parks, Trapāni zonā esošie sāls rezervuāri jeb pannas.
 

3) Sicīlija, tā, protams, ir jūra un zemūdens pasaule – Eolu jeb Lipāri salu arhipelāgs (viena no salām ir darbojošs vulkāns, tur aug slavenie kaperi, tiek radīts plaši pazīstamais deserta vīns Malvasia delle Lipari, tieši šeit uzņemtas neskaitāmas slavenas filmas), Egadi salas, Pantelleria sala, Pelageju salu arhipelāgs, u.c.


4) Jebkuram ceļotājam noteikti ir jāizbauda sicīliešu virtuve un Slow food kustība - sākot no ielu ēdieniem (piem., maizītes ar turku zirņu miltu plācenīšiem un kartupeļu kroketēm; sviestmaizes ar liesu vai liesas strēmelītēm; zirga vai ēzeļa gaļas kotletes) un ļoti vienkāršiem un nabadzīgiem pirmajiem ēdieniem līdz pat ļoti izsmalcinātiem un grezniem ēdieniem, t.sk., sicīliešu saldumiem, vīniem, liķieriem. Par tradicionālajiem dārzeņiem un augļiem tiek uzskatīti baklažāni, kaktusu augļi, vīģes, apelsīni.


5) Daļa Sicīlijas bagātības ir festivāli, svētki, gadatirgi, piemēram, karnevāli, Ziemassvētki (īpaši skaistas ir Jēzus dzimšanas ainiņas, kas tiek atveidotas it visur, pat automašīnās), Lieldienas, dažādu sezonas produktu ražas svētki, Kaltadžirone pilsētā notiek svētki, kad visas kāpnes tiek noklātas ar ziediem, Modikā – šokolādes svētki, u.c.


Tā var turpināt bezgalīgi! Vēl vairāk detalizētas informācijas atradīsi Ivetas Bruno blogā -  http://mysicily.wordpress.com
Taču atceries - nav daudz jālasa par Sicīliju, uz turieni ir jādodas!