Itālijas auto zvaigznes
Teksts Linda Jansone
Itālija ar saviem auto dārgumiem var lepoties. „Ferrari” zina visi un visur, luksuss auto „Lamborghini” un „Maserati” ciena un iekāro, ikdienas gaitām nesmādē „Fiat”, „Alfa Romeo” vai „Lancia”, bet kravas pārvadājumus nodrošina „Iveco”.
Ferrari
„Ferrari” kompāniju 1929. gadā nodibināja Enco Ferrari, bet
pirmais vēsturiskais auto, ko mēs šodien pazīstam ar "Ferrari" vārdu
piedzima 1947. gadā. Turklāt „Ferrari” ir vienīgā komanda, kas ir startējusi
visās oficiālajās F-1 sacīkstēs un F-1 čempionātos kopš 1950. gada. Tieši
pateicoties F-1, „Ferrari” ir ieguvusi kulta statusu, nedalītu mīlestību un
uzmanību visā pasaulē, lai gan piraņju dīķī, haizivju ielenkumā un cirka
balagānā, kas dažreiz ir pārvērties par nožēlojumu farsu, "Ferrari"
ir gājis kā pa celmiem - caur ērkšķiem uz zvaigznēm, no triumfa līdz
pazemojošai kauna sajūtai. Cavallino Rampante vai nu mīl, vai ienīst. Zelta
vidusceļš nav iespējams.
Īstam tifosi "Ferrari" ir svētceļojums, kurā
vislabāk doties uz Maranello, Modenu, Itālijas Grand Prix Moncā vai Abū
Dabī. Maranello ir vieta, kur mīt pasaules visskaistākais,
visiekārojamākais, vismītiskākais un visnoslēpumainākais auto. Leģenda, kas
piedzima 1947. gadā. „Ferrari” galerija tika atklāta 1990. gada februārī.
Maranello mājvietu ir atraduši Cavalino Rampante sporta auto, Formula-1 bolīdi,
sacīkšu trofejas, fotogrāfijas, video materiāli, jaunākās tehnoloģijas.
"Ferrari" spožums visā krāšņumā un visās izcilības izpausmēs. Paralēli galerijas apmeklējumam ir iespējams pieteikt tūri
pa „Ferrari” rūpnīcu un Fiorano testu trasi. Diemžēl šīs tūres laikā ir
aizliegts fotografēt un filmēt. Tāpat ir iespējams izbaudīt F-1 braucienu īstā F-1 bolīda
simulatorā pa Moncas autodromu - visaizraujošāko trasi F-1 kalendārā. Viens
aplis – maksimums 7 minūtes maksā 25 eiro. Nedomājiet, ka ir tik viegli būt F-1
ekspertam, izņēmums protams, ja esat iepriekš trenējušies. Ja vēl neesat pārsātinājušies ar „Ferrari” un F-1
iespaidiem, atliek vien doties uz turpat – Fiorano trasei blakus esošo Montana
restorānu, kura sienas klāj F-1 pilotu ķiveres, parakstīti plakāti un citas
trofejas. Ja paveiksies, iespējams, ka izdosies pat papusdienot, pavakariņot vai aprunāties ar
kādu no F-1 pilotiem. Tā ir iemīļota vieta ne tikai "Ferrari"
komandas ģimenei, bet arī citām F-1 zvaigznēm. Tiesa, viņus būs daudz grūtāk
satikt.
Enco Ferrari memoriālais muzejs Modenā tika atklāts 2012.
gada 10. martā. Tas ir veltīts viņa dzīvei un darbam. Apmeklētājus gaida emocionāls
ceļojums Cavallino Rampante radītāja pasaulē: fotogrāfijas, neredzēti video
materiāli, atmiņas par itāļa dzīvi kā cilvēku, pilotu un 20. gs. auto būvnieku,
protams, paši lieliskākie, neatkārtojamākie, vienreizējie un ģeniālākie sapņu
auto. Jūs gaida izaicinājumi, apsēstība ar ātrumu, mīta atklāšana un
izzināšana. Dzīvesstāsts atklājas kā grāmatas lappuses.
„Ferrari” pasaule Abu Dabī, Apvienotajos Arābu Emirātos ir
lielākais tematiskais izklaides parks pasaulē, ko atklāja 2010. gada 4.
novembrī. Tā platība ir 200 000 m². „Ferrari” paradīzi klāj arī lielākais
Cavallino Rampante logo pasaulē. Saviem visuzticamākajiem faniem „Ferrari” piedāvā 20
atrakcijas, savienojot patīkamo ar lietderīgo. Jūs gaida aizraujošs ceļojums
„Ferrari” Rossa un Itālijas pasaulē. Ienirsiet burvīgajos vēstures labirintos,
izbaudīsiet 1920. gadu atmosfēru, iepazīsiet dzīvi kopā ar leģendām,
čempioniem, inženieriem, izdzīvosiet vismaz vienu dienu Maranello, izjutīsiet
F-1 boksu atmosfēru, paši iejutīsieties F-1 pilota ādā, atklāsiet mūžam jauno,
kaislīgo, burvīgo, elpu aizraujošo, adrenalīna pilno ātruma pasauli.
Drosmīgākie uz savas ādas varēs pārbaudīt G-Force jeb piespiedējspēku, kas
rodas gaisa pretestības un gravitācijas ietekmē. Arābi ar sīkumiem nekrāmējas, tāpēc „Ferrari” pasaulē
atrodas arī vislielākais un visplašākais „Ferrari” suvenīru veikals, kurā ir
iespējams pasūtīt un iegādāties personalizētu Cavallino Rampante atribūtiku. Pēc kārtīgiem svētkiem gaida arī sātīga maltīte vislabākajās
itāļu tradīcijās. Zvērinātiem "Ferrari" faniem šis pilnīgi noteikti
būs svētceļojums uz Ēdenes dārzu.
1 300 000 ASV dolāru jeb 689 000 latu vērtais "Ferrari
LaFerrari” ir īpaši izskatīga mašīna miljardieriem. Šī itāļu superauto
atmosfēriskais motors attīsta 790 zirgspēkus un 700 Nm griezes momentu,
maksimālā jauda sasniedz 950 zirgspēkus, maksimālais ātrums 350 km/h. 100 km/h
lielu ātrumu ir iespējams sasniegt mazāk nekā trīs sekundēs, 200 km/h – mazāk
nekā septiņās sekundēs, 300 km/h – 15 sekundēs. Kopumā saražoti 499 „Ferrari
LaFerrari” modeļi. Tā priekštecis ir „Enzo Ferrari” modelis, kas radīts par
godu "Ferrari" dibinātājam un radītājam Enco Ferrari.
2005. gadā radītais „Ferrari FXX” ir augstas klases sporta
auto, ar kuru ir atļauts braukt tikai un vienīgi ar „Ferrari” atļauju izdotās
un apstiprinātās speciālās trasēs. Klienti maksā 1.8 miljonus ASV dolāru. No 2005. līdz 2007. gadam ir saražoti 30 „Ferrari FXX”
modeļi. 29 auto tika klientiem, bet 30. eksemplārs tika piešķirts
septiņkārtējam Formula-1 čempionam Mihaelam Šūmaheram, kad 2006. gadā viņš
paziņoja par aiziešanu no F-1. Vācieša "Ferrari FXX" grezno melna,
nevis balta svītra, sarkani riteņi un personīgais logo uz sēdekļiem. Maksimālais „Ferrari FXX” ātrums ir 345 km/h, lai gan tiek
lēsts, ka teorētiski var pat sasniegt 391 km/h.
Lamborghini
„Lamborghini” ir Itālijas luksuss sporta automašīnu
ražotājs. Kompāniju 1963. gadā nodibināja biznesmenis Feručio Lamborgīni.
Sākotnēji firma ražoja traktorus, tomēr, uzzinot, ka „Ferrari” izmanto tādus
pašus sajūgus saviem sporta auto, „Lamborghini” pievērsās sporta automašīnu
izlaišanai. Pirmie modeļi tika izgatavoti 1960. gadu vidū un atpazīstamību
ieguva, pateicoties savai izsmalcinātībai, jaudai un komfortam. 1966. gadā ar
ovācijām tika sagaidīta „Miura” sporta kupeja, kas kļuva par augstas kvalitātes
tālaika auto ēras standartu. Feručio Lamborgīni veiksmīgais traktoru rūpals,
ļāva piepildīt bērnu dienu sapni un pievērsties interesantajai auto pasaulei.
Itāļa kolekcijā atradās tā laika luksuss auto „Alfa Romeo”, „Lancia”,
„Maserati”, „Ferrari” un „Mercedes Benz”. Feručio patika „Ferrari”, bet to
ražotos automobiļus uzskatīja par pārāk raupjiem, skaļiem un nepiemērotiem
pilsētas ceļiem. Kad viņa "Ferrari" salūza sajūgs, Lamborgīni kungs
devās uz rūpnīcu un lūdza to nomainīt pret kaut ko labāku un izturīgāku, bet
Enco Ferrari viņam esot asi atcirtis: „Ko traktoru ražotājs sajēdz no sporta
auto?”. Savukārt F. Lamborgīni esot nozvērējies, ka spēs radīt vislabāko Gran
Turismo auto klases modeļus.
„Lamborghini” ir sinonīms vēršu cīņām, jo uz tā logo gozējas
cīņai gatavs vērsis ar nodurtiem ragiem. Feručio Lamborgīni tik ļoti apbūra
Spānijas cīņas vēršu majestātiskumu, ka izcilos vaisliniekus izvēlējās par
simbolu savai – vēl tikai topošajai kompānijai. Arī skaistākie „Lamborghini”
modeļi „Murcielago”, „Diablo” „Gallardo” savus nosaukumus tā vai citādi ir
ieguvuši tieši pateicoties leģendārām vēršu cīņām un matadoriem. Lai mīkstinātu
„Lamborghini” asinskāri uz 50. gadu jubilejas svinībām tika izlaists īpašs auto
"Egoista" - paredzēts vienai personai un tikai vienā eksemplārā!
Maserati
„Maserati” ir 1914.gadā dibināta itāļu sporta luksuss auto
ražotāju kompāniju. "Maserati" emblēma – trijžuburis - ir cēlies no
Boloņā esošās Neptūna skulptūras. Sākotnēji Maserati brāļi ražoja sacīkstēs
uzvaru nesošus automobiļus, bet Otrā pasaules kara priekšvakarā nācās
pievērsties kara tehnikas vajadzību apmierināšanai. Kompānija pat iesaistījās
sacensībās par skaistākā transportlīdzekļa uzbūvēšanu Dučem Benito Musolīni
pirms Ferijs Poršs vienu tādu paspēja uzbūvēt Ādolfam Hitleram. Plāns izgāzās
un nācās atgriezties pie parastu auto ražošanas. Pēckara gados „Maserati” A6
sērijai bija visnotaļ labs noiets.
„Maserati” ir guvusi ievērojamus panākumus arī F-1
sacīkstēs, bet 1957. gada traģēdija „Milla Miglia” sacīkstēs, kad, uzsprāgstot
vienai „Ferrari” riepai, auto ielidojot līdzjutēju pūlī, bojā iet pilots,
stūrmanis, 10 skatītāji, kuru vidū ir arī pieci bērni, „Maserati” attālinās no
autosporta un pievēršas ielas modeļu ražošanai. Par veiksmīgākajiem var
uzskatīt "Sebring", „Quattroporte”, „Ghibli”, „Gran Turismo”, „Gran
Cabrio”, „Levante”.
Alfa Romeo
„Alfa Romeo” ir Itālijas autobūves uzņēmums, dibināts 1910.
gadā. Sacīkšu arēnā tā parādās jau 1911. gadā un ir ieguvusi arī dārgu sporta
auto ražotāja reputāciju. 1960. gadā „Alfa Romeo” uzsāka būvēt auto Itālijas
policijas un karabinieru vajadzībām. Iemīļoti modeļi bija „Giulia Super” vai
„2600 Sprint GT”, iegūstot palamas panteras un gazeles. Vēlāk pievienojas
„Berlina”.
„Alfa Romeo” emblēma ir īsts hedonisma paraugs, jo tās
pirmsākumi jau meklējami 5.gs. Itālijā. Eksperti atradīs norādes gan uz
Viskonti dzimtu, kas valdīja Milānā 14. gs., gan Sforzesko pils durvju simbolu,
Savojas dzimtas ģerboni, plūktos uzvaras laurus auto sacīkstēs, gan norādes uz
Jonas grāmatu un cilvēcei viszināmāko čūskas kārdinātājas tēlu. „Alfa Romeo” ir
ražojusi arī kravas busiņus, autobusus, trolejbusus, tramvajus, dzelzceļa
lokomotīves, kompresorus, ģeneratorus, elektriskās plītis, kuģu un lidmašīnu
dzinējus.
Itālijā „Alfa Romeo” cienītājus sauc par alfistiem, kuri ir apvienojušies
dažādos klubos un "Alfa Romeo" modeļu interesentu grupās. „Alfa Romeo” automobiļi ir parādījušies Federiko Fellīni,
Džeimsa Bonda u.c. filmās, seriālā "Komisārs Reksis”, ar to ir braukuši
Dena Brauna un Jana Fleminga grāmatu varoņi.
Fiat
„Fiat” ir itāļu automobiļu un motoru ražošanas firma, ko
1899. gadā izveidoja Džovanni Anjelli. "Fiat” ir ražojusi arī lokomotīvju
dzinējus, karietes, tankus, traktorus un lidmašīnas. 1910. gadā „Fiat” kļuva
par lielāko Itālijas autobūves uzņēmumu un savu līderpozīciju ir saglabājusi
līdz pat mūsdienām. Par „Fiat” visvēsturiskāko modeli var uzskatīt Fiat 500
„Topolino” (pele – itāļu val.), jo tas ir vismazākais auto pasaulē ražošanas
laikā no 1939. - 1955. gadam. „Topolino” sekoja Nuova „Fiat 500”, ko izlaida no
1957. – 1975. gadam. Tas bija lēts, praktisks un mazs auto, braukšanai pa
pilsētu. 2007. gadā, svinot pirmā ”Fiat 500” 50. gadadienu, tika izlaista
atjaunotā versija, saglabājot retro stilu, bet palielinot gan izmēru, gan
ietilpību. Tiem, kuriem arī „Fiat” vārds saistās ar F-1 un „Ferrari”,
iesakām pameklēt „Fiat Stilo Michael Schumacher”. Tiesa gan, šī ir limitēta
versija.
„Fiat” ir daudz
praktisku un skaistu auto: "Panda", „Punto” „Bravo”, „Brava”,
„Stilo”, „Multipla" utt. Itālijā „Fiat” joprojām ir iecienītākā auto marka
un burvīgākais transportlīdzeklis. Turklāt daudzas „Fiat” rūpnīcas atrodas
ārpus Itālijas.
Lancia
„Lancia” autobūves kompānija ir dibināta 1906. gadā. Tā ir
pazīstama ar izciliem panākumiem dažādās rallija sacīkstēs un slavena ar to, ka
savu modeļu nosaukumus izmanto grieķu alfabēta burtus. „Lancia” tradīcijas ir ražot ielas, ātras turismo, sporta un
sacīkšu automobiļus, kuros apvienota kvalitāte, labs izskats un funkcionāls
dizains, kas ļauj nojaust īsto jaudu, ātrumu un saprātīgu cenu. Viens no šīs
sērijas visiekārojamākiem modeļiem ir „Lancia Zagato”. „Lancia” ir ražojusi kravas auto, trolejbusus, autobusus,
militāros transportlīdzekļus, „Lancia Amfibia” 1971. gadā, ”Lancia” velosipēdus
2007. gadā un "Lancia di Lancia" ātrumlaivu. Lai gan „Lancia” atrodas „Fiat” paspārnē, joprojām ir iespējams
iegādāties „Ypsilon”, „Delta”, „Flavia”, „Thema”, „Voyager”.Iveco
„Iveco” ir vieglo, vidējo un smago kravas, pilsētu un
starppilsētu autobusu, ugunsdzēsēju, autokrānu un militāro transportlīdzekļu
ražotājs, dibināts 1975. gadā Turīnā, apvienojoties pieciem Itālijas, Francijas
un Vācijas zīmoliem. Zināmākie ir „Irisbus”, „Astra” un „Magirus”. 2009. gadā „Iveco” kļuva par oficiālo pasaules motošosejas
čempionāta Moto GP klases pārvadātāju, bet 2012. gadā Žerārs de Rojs ar „Iveco
Powerstar” izcīnīja uzvaru 33. Dakāras rallijreidā.
***
Itālijas moto lepnumi
Teksts Linda Jansone
Itālijas moto vēsture ir ļoti plaša, bagāta un daudzveidīga. Par nozīmīgākajiem spēlētājiem – motociklu ražotājiem var uzskatīt: "Ducati", „Aprilia”, „Gilera” un „Vespa". Gandrīz visi ir guvuši ievērojamus panākumus dažādos motošosejas čempionātos: Moto GP, Superbike, Superstock, Supersport utt., kas nenoliedzami ir veicinājis katras markas atpazīstamību un noietu. Tā kā ne pāris lappusēs, ne rindkopās nav iespējams ne uzskaitīt, ne izstāstīt visu no A-Z, nolēmām izcelt tikai pašus interesantākos krikumiņus, saliekot mazas pieturzīmītes uz punkta i.
Ducati
2012. gadā par vislabāk atzīto motociklu un autoražotājam
„Audi” piederošais ”Ducati" ir nezvērs sacīkšu trasēs un ielās. Spēj
attīstīt lielu ātrumu, piesaista ar perfekti izstrādāto dizainu un komfortablo
vadāmību.
„Ducati” kompānija dibināta 1926. gadā, kad tā vispirms sāka
ražot vakuuma caurules, kondensatorus un dažādas radio detaļas. Turīnā darbojās
firma "SIATA", kas izgatavoja nelielus, divriteņiem pieskrūvējamus
motoriņus, ko nosauca par „Cucciolo” – „mazulīti, kucēntiņu”. „Cucciolo”
pārdeva atsevišķi un klientam bija jātiek galā paša spēkiem. Sajūtot naudas
smaku, „Cucciolo” tika iepirkti vairumā, klientiem jau piedāvājot gatavu
aprīkotu motorizētu divriteni. 1950. gadā „Ducati” piedāvāja savu 48 cm³
„Cucciolo” motociklu, kas svēra 44 kg, sasniedzot maksimālo ātrumu 64 km/h.
Pavisam drīz „Cucciolo” nosaukums tika nomainīts uz „55M” un „65TL”, uzsākot
daudzveidīgu motociklu modeļu izlaišanu un attīstību. Kā jau lielam grandam
pieklājas, "Ducati" ir arī savs muzejs, kas atrodas Itālijas pilsētā
Boloņā.
Daudziem „Ducati” logo atgādina „Ferrari” cavallino
rampante. Nebūsiet kļūdījušies, jo „Ducati” galvenais dizainers Fabio Taļjoni
(Fabio Taglioni) izvēlējās šo emblēmu, lai godinātu un apbrīnotu Frančesko
Baraku (Francesco Baracca) – drosmīgo kaujas asu, kurš gāja bojā gaisa
uzlidojumā Pirmā pasaules kara laikā 1918. gadā.
Motošosejas sacensībās „Ducati” iesaistījās 1951. gadā, par
biznesa modeļa devīzi izvēloties - uzvari svētdien, pārdod pirmdien. Apm. 10%
no kompānijas ienākumiem tiek atvēlēti sportam. 40 miljoni eiro nonāk sacīkšu
budžetā. Interesanti, ka pašmāju spīdekļiem ar „Ducati” attiecības ir visai
sarežģītas, pat deviņkārtējais pasaules čempions motošosejā Valentino Rossi nav
varējis iedzīvoties, savaldīt un pakļaut savai gribai „Ducati” motociklu, kas
viņam tik lieliski padodas ar japāņu „Yamaha”, lai gan bija nozvērējies, ka būs
pirmais itālis, kurš spēs pierādīt, ka var uzvarēt. ”Ducati” un Rossi
attiecības 2012. gadā beidzās ar publisku skandālu un durvju aizciršanu ar
lielu blīkšķi, abām pusēm apvainojot vienu otru neizdarībā, nepietiekamu
finanšu resursu ieguldīšanā tehnikas attīstībā un braucēja individuālā stila
neizprašanā. Savukārt austrālietim Kesijam Stoneram "Ducati"
motocikls bija kā radīts un par tādiem saka - piedzimis ar motociklu starp
kājām. Viņa absolūtā ātruma izjūta, bezbailība, pat pārdrošība, neeksistējot
nekādiem limitiem un moto garša, atnesa „Ducati” ne vienu vien uzvaru, kas 2007.
gadā visprestižākajā Moto GP klasē vainagojās ar izcīnītu pasaules čempiona
titulu.
Aprilia
„Piaggio” paspārnē esošā „Aprilia” savu ceļu sāk kā
divriteņu ražotājs, dibināta 1945. gadā pēc Otrā pasaules kara. Tikai 1968.
gadā pievēršas 50 cm³ mopēdu ražošanai, kam tiek doti nosaukumi „Colibri”,
„Daniela” un „Packi”. 1970. gados tiek uzsākta motokrosu motociklu „Scarabeo”
ražošana. Kopš tā laika „Aprilia” iegūst slavu kā uzvaru nesošu dzelzs rumaku
ražotājs. „Aprilia” vārdu motošosejas sacīkstēs spodrinājuši tādi grandi kā
Alessandro Gramiņī, Valentino Rossi, Roberto Lokatelli, Makss Bjadži, Loriss Kapirossi,
Marko Melandri. 1990. gadu sākumā „Aprilia” sevi piesaka skūteru tirgū,
izlaižot „Amico”, kam seko „Amico LK”, „Pegaso 125” - divtaktu dzinējs ar
uzstādītu katalītisko konvertoru jeb izplūdes gāzu neitralizators, lai mazinātu
gaisa piesārņojumu. Kā nākamo "Aprilia" attīsta „Scarabeo” -
četrtaktu dzinējs, 4 vārstu.Gilera
„Gilera” ir vēl viena „Piaggio” grupai piederoša motociklu
ražotāja kompānija, ko 1909. gadādibināja Džuzepe Gilera. Savu darbību
„Gilera” uzsāk kā četru cilindru dzinēju ražotāji. Par pašu nozīmīgāko
jāuzskata 1939. gadā uzkonstruētais „Saturno”. Pēc Otrā pasaules kara „Gilera”
aktīvi iesaistās motošosejas sacīkstēs un komandas braucēji dominē 500 cm³
klasē, triumfējot sešas reizes astoņos gados. Diemžēl 1950. gados strauji
attīstījās auto nozare, kuras popularitāte aizvien pieņēmās spēkā un 1957. gadā
"Gilera" bija spiesta noslēgt džentelmeņu vienošanos ar citu Itālijas
kompāniju un pārtraukt dalību sacīkstēs līdz 1992. gadam. „Gilera” ir
pārstāvējuši tādi motošosejas asi kā Dorino Serafini, Umberto Mazeti, Libero
Liberati, traģiski sacīkšu laikā bojāgājušais Marko Simončelli. Slaveno ražotni
Ārkorā slēdz 1993. gadā, bet, uzturot dzīvas senās tradīcijas, „Piaggio”
turpina ražot neliela izmēra skuterus, kas nes „Gilera” vārdu.Vespa
„Vespa”, kas tulkojumā nozīmē lapsene, ir „Piaggio”
kompānijas produkts, kas radās pēc Otrā pasaules kara, kad izpostītajai
Itālijai, klibojošajai ekonomikai, bija nepieciešams ērts un arī
lēts transportlīdzeklis tautas masām. „Vespa” tā ir koķetēšana ar brīvības
sajūtu, stila izjūtu, plīvojošiem matiem un kaitinošu iespraukšanos tur, kur
citi sēž sastrēgumos. „Vespa” koncepts ir nosperts no pirmskara „Cushman”
skuteriem, kas tika ražoti Nebraskā, ASV. Šie olīvzaļie motorolleri bija
sastopami lielā skaitā, ko no Vašingtonas pasūtīja sabiedroto karaspēkam gaisa
desantniekiem un jūras kājniekiem, lai cīnītos ar nacistu karaspēku, spridzinot
ceļus un tiltus Alpu kalnu apkārtnē pie Itālijas – Austrijas robežas. 1944. gadā
tika uzsākts darbs pie pirmā "Vespa" prototipa izstrādes, kam tika
dots nosaukums „MP5” (Moto Piaggio no.5), sauktu arī par „Paperino” (Donalda
Daka itāliskā versija). „MP5” sekoja „MP6”, kas tad arī ieguva leģendāro
nosaukumu „Vespa”, jo atgādināja lapsenes augumu – tievu vidukli ar divām
antenām.
Publiski „Vespa” dienas gaismu ieraudzīja 1946. gadā. No
sākuma tirdzniecība veicās pavisam gausi, bet, kad maisam spruka gals vaļā,
pateicoties arī izdevīgajiem finansiālajiem nosacījumiem, tad lavīna vairs
nebija apturama. „Vespa” mežonīgajiem pārdošanas apjomiem jāpateicas kino mekai
Holivudai, pēc kuras uzņemtās filmas „Romas brīvdienas” 1952. gadā ar Odriju
Hepbernu un Gregoriju Peku galvenajās lomās, tika pārdoti 100 000 eksemplāru.
Sākās „Vespa” klubu dibināšana visā Eiropā, kas pamazām izplatījās arī
Indonēzijā, Brazīlijā un Indijā. 1970. gados ”Vespa" pārdošanas apjomi
bija sasnieguši 4 miljonus eksemplāru, 1980. gados – desmitiem miljonu
eksemplāru. „Vespa” lielākā vērtība ir utilitāte, ērtums un funkcionalitāte,
kas simbolizē brīvību un iztēli.